Foto: Publicitātes foto

Rainis, lai arī vienmēr caur šaubām un paššaustīšanu, tomēr apzinājās savu talantu un gara spēku. Viņam bija ne tikai ambīcijas, bet arī vīzija – par jauno Latvijas valsti, par tautu, par Nākotnes Cilvēku un tā vietu nākotnes sabiedrībā.

Politiskās spēles liedza Rainim kļūt par Latvijas Valsts prezidentu, liedza iespēju pretendēt uz Nobela prēmiju. Vai Rainim – darbos un idejās – izdosies dzīvot trīssimt gadu?

Drīz pēc atgriešanās no Šveices, 1920. gada maijā Rainis un Aspazija tika ievelēti Satversmes sapulcē. Rainis bija pirmais kandidāts visos vēlēšanu apgabalos. Tomēr par Satversmes sapulces prezidentu ar 83 balsīm tika ievēlēts Latvijas Zemnieku savienības biedrs, pieredzējušais jurists un politiķis Jānis Čakste, kurš pildīja arī valsts galvas funkcijas. Rainis ieguva 48 balsis.

Vēl esot trimdā Šveicē 1919. gada 10. jūlijā Rainis savā dienasgrāmatā raksta: "Uzrakstu man kopš gadiem attīstītos vārdus: stipram būt, uzvarēt visus savus ienaidniekus, uzvarēt visus nelabvēlīgus apstākļus, uzvarēt visu ļaunumu. Man vienmēr jāatjaunojas, vienmēr jātop jaunam, stipram, veselam un neizsakāmi laimīgam, vienmēr jābūt kopā ar progresu, vienmēr jātop un jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam.

Man sava mīļā Iniņa, sava mīļā tauta, visa mīļā pasaule, savi mīļie draugi un mīļie, sevi pašu jādara jaunu, stipru, veselu un neizsakāmi laimīgu. Man jāizveido sava mīļā Latvija par brīvu, politiski un ekonomiski neatkarīgu valsti vēl šajā gadā, man tā jādara par pirmo pasaules nākotnes valsti, man tā jādara laimīga. Man jātop par tās pirmo prezidentu vēl šai gadā: man jātop par latviešu, krievu un eiropeiskās republikas prezidentu vēl šinī gadā. Man jātop par Raini Lielo, man jāsasniedz apbrīnu radoša laime.

Man jābūt stipram un jāuzvar, man jātop par pasaules un proletariāta pirmo dzejnieku, man jātop par pirmo Eiropas valdnieku, man jātop par pirmo jauno Cilvēku. Man jātop par jaunās, nākotnes proletāriskās dramatikas, lirikas un epikas dibinātāju un piepildītāju. Man jādzīvo ilgāk par trīssimt gadiem pilnā gara un miesas spēkā, sirdsapziņas tīrībā, jāiegūst Nobela prēmija un bezgalīga bagātība. [..]

Man vienmēr jāuzņem pareizais ceļš politikā un manu darbu radīšanā un izdošanā. Man vienmēr jābūt īstajam spēkam izvest savus darbus un darbošanos, man vienmēr jābūt īstajai drosmei censties pēc augstākajiem mērķiem, prasīt no sevis visaugstāko."

Teksts pārpublicēts ar "AspazijaRainis.lv" atļauju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!