Mazā un lielā arhitektūra. Seši japāņu arhitekta Kengo Kumas meistardarbi
Foto: Publicitātes foto

Šā gada Arhitektūras nedēļas un Latvijas Arhitektūras gada balvas prominentākais viesis ir japāņu arhitekts, nereti saukts arī par stārkitektu (no angļu – starchitect, arhitekts – slavenība), Kengo Kuma. Viņš Rīgā ieradīsies, lai uzstātos ar savu lekciju un papildinātu šā gada Arhitektūras nedēļas tēmu par arhitektūras mērogu, vietu un iedzīvošanos apkārtējā vidē. Pirms meistara lekcijas 19. maijā aicinām iepazīt dažus no pazīstamā arhitekta darbiem.

Kengo Kuma ir viens no zināmākajiem japāņu arhitektiem un vairākkārtējs prestižās Prickera balvas nominants. Pēc arhitektūras maģistra grāda iegūšanas Tokijas Universitātē, turpinājis studijas un izpēti Kolumbijas Universitātē. Pēc studiju beigšanas 1990. gadā Tokijā dibinājis savu arhitektūras uzņēmumu “Kengo Kuma & Associates”. Kopš 2009. gada ir profesors Tokijas Universitātē.

Starp Kumas pazīstamākajiem darbiem ir Kiro-San observatorija (1995). Ūdens / Stikls ēka Šizuokā (1995) (Water / Glass, Shizuoka), kas saņēmusi Amerikas Arhitektūras institūta pasniegto “Benedictus” apblvojumu, Noh skatuve mežā Tojamā, Mijagi prefektūrā (1996) (Noh Stage in the Forest, Toyama, Miyagi), kas saņēmusi Japānas Arhitektūras institūta apbalvojumu, Hirošiges muzejs Točigi prefektūrā (2000) (Nakagawa-machi Bato Hiroshige Museum of Art, Tochigi), kas saņēmis Togo Murano apbalvojumu, Prostho muzejs un izpētes centrs (2010) Aiči prefektūrā (Prostho Museum Research Center, Aichi), Mūzikas Konservatorija Ēksaprovansas pilsētā Francijā (2010), SunnyHills veikals Tokijā (2013), Manilas tradicionālās mākslas muzeja projekts (2017).

Mazā un lielā arhitektūra. Seši japāņu arhitekta Kengo Kumas meistardarbi
Foto: Publicitātes foto

Kengo Kuma vairākkārt eksperimentējis ar ideju par mazo daļu arhitektūru (architecture of smallness), tehnoloģijām un materiāliem gan maza, gan liela mēroga projektos. Kengo Kuma atzsīst, ka liela mēroga masīvas struktūras vairs nav aktuālas un rosina domāt par cilvēciska mēroga arhitektūru un dabīgiem materiāliem. Arhitekta izpratne par viņa pašreizējo kultūru, tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām ir iezīmējusi nozīmīgus pagrieziena punktus sarunās un izpratnē par arhitektūru ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē.

Šobrīd arhitekta vadītais birojs strādā pie aptuveni 100 objektiem Japānā, Eiropā, ASV, Ķīnā un daudzās citās Āzijas valstīs. Jaunākie un mēroga ziņā lielākie objekti ir Hansa Kristiana Andersena muzejs Odensē, Dānijā, Japānas nacionālais stadions Tokijā, kas būs 2020. gada Olimpisko spēļu centrālā vieta, un Viktorijas un Alberta muzeja jaunbūve Dandī pilsētā Skotijā. Kengo Kuma ir arī dažādu ar arhitektūras tēmu saistītu grāmatu un izdevumu autors. Lielākā daļa viņa darbu, ieskaitot grāmatu “Anti-objekts” (“Anti-Object: The Dissolution and Disintegration of Architecture”, 2008), ir tulkoti angļu, ķīniešu un korejiešu valodās un ieguvuši plašu lasītāju skaitu visā pasaulē.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Arhitektūras gada balva
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form