"Medicīna, veselība ir būtiska sabiedrības un katra cilvēka personīgā dzīves sastāvdaļa, tāpēc arī tik bieži dažādos līmeņos parādās operas žanrā kā mākslinieciskā dzīves atspoguļojumā. Šāda starpdisciplināra izpēte starp pirmajā brīdī šķietami tālām nozarēm, ir vienreizēja un unikāla visā pasaulē, jo apskata operas žanru no cita skatu punkta," norāda LNO direktors un operu režisors Andrejs Žagars.
Gadsimtu gaitā ārsta profesija un status sabiedrībā ir mainījies, to apliecina arī mūsdienās populāras operas izrādes. 18.gadsimta beigās ārsti parādās trešā plāna lomās, galvenokārt komiskās — šarlatāni, bārddziņi, ceļojošie ārsti, viltus ārsti. Piemēram, Volfgana Amadeja Mocarta operā "Cosi fan tutte" ("Tā dara visas") mājkalpotāja Despina izliekas par ārstu un mēģina atdzīvināt indi iedzērušos karavīrus. Savukārt Gaetāno Doniceti "Mīlas dzērienā" darbojas ceļojošais tirgotājs Dulkamara, kas pārdod līdzekli visu kaišu ārstēšanai.
19. gadsimta operās parādās ģimenes ārstu prototipi, piemēram, Žaka Ofenbaha operā "Hofmaņa stāsti" dakteris Mirākls ārstē Antoniju, kurai, visticamāk, ir iedzimta sirdskaite. Džuzepes Verdi "Traviatā" doktors Grenvils galvenajai varonei Violetai ārstē tuberkulozi. Šī laika operu sižetos ārsti sāk parādīties jau kā sabiedrībā godājami cilvēki. 20.gadsimta A. Berga "Vocekā" ārsts jau veic eksperimentālas darbības ar cilvēka ķermeni un prātu, stāsta izstādes veidotāji.
Izstādes apmeklētājiem pavērsies priekškars skatuvei, kur katra ārsta stāstu papildinās muzeja krājuma eksponāti – bārddziņa amata rīki, mīlas dzēriena sastāvdaļas un slimību diagnosticēšanai paredzētie rīki. Tāpat apskatāmas būs iepriekš neeksponētās scenogrāfa Ludolfa Liberta skices.
Izstādes mākslinieciskais autors - Mārtiņš Kalseris. Apmeklētājiem izstāde būs pieejama no 15. februāra līdz 11.maijam.