Uzstādījums, ka kultūras institūcijas tiek pielīdzinātas lielajām kapitālsabiedrībām ar daudzu miljonu eiro apgrozījumu, nav pareizs, uzskata kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Šādu viedokli viņa pauda, komentējot valdības otrdienas lēmumu četrām kultūras kapitālsabiedrībām likt atmaksāt peļņu valstij.
Viņa norādīja, ka kultūras institūcijām ir ilgos gados uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma un mūzikas instrumentu stāvokli, un šīs iestādes būtu pelnījušas problēmas atrisināt ar nopelnītajiem līdzekļiem, jo no valsts budžeta to nav iespējams nodrošināt.
"Šajā gadījumā gan nav runa tikai par valsts budžetu, bet arī par sabiedrisko labumu. Ko izglābs Leļļu teātrim neatvēlētie 10 000 eiro, par kuriem mūsu bērniem varētu iegādāties jaunus krēslus, vai Jaunā Rīgas teātra peļņa, kas ļautu iegādāties jaunu transportlīdzekli viesizrāžu nodrošināšanai Latvijas reģionos? Tas principiāli neglābs budžetu, tikai apliecina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām nozarēm. Visi tie darbi, kuru īstenošanai kultūras iestādes bija iecerējušas izmantot peļņas daļu, būs jādara tik un tā, taču nu jau tas notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina," uzsvēra ministre.
VSIA "Latvijas koncerti" savu peļņu 37 737 eiro apmērā bija plānojuši izmantot informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai. Valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis atzina, ka valsts pārvaldes sistēma radījusi priekšnoteikumus, kas ikdienā paredz komplicētu un operatīvu dažādu formu atskaišu, datu apkopojumu, veikto darbu arhivēšanu un uzglabāšanu, kam nepieciešamas atbilstoša līmeņa tehnoloģijas.
"Šobrīd "Latvijas koncertu" datoru parks, serveri un mūzikas ierakstu arhivēšanas sistēmas ir katastrofālā stāvoklī, un jebkurā gadījumā būs jāatrod līdzekļi to atjaunošanai. Ņemot vērā, ka valsts nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu kultūras iestāžu saturam, mūsu ieņēmumi vienmēr tikuši novirzīti jaunu māksliniecisko programmu veidošanai. Katru gadu dažādos nodokļos valsts budžetā iemaksājam gandrīz miljonu eiro. Valdības lēmums nekādā ziņā nav motivējošs, ņemot vērā to, ka labie rezultāti tiek sasniegti nevis ar valsts nodrošinātu infrastruktūru kā, piemēram, transporta, mežsaimniecības vai komunikāciju nozarēs, bet gan pateicoties cilvēku lojalitātei, talantam un profesionalitātei," stāstīja Ķirsis.
Jaunais Rīgas teātris par savu peļņas daļu 24 576 eiro apmērā plānoja iegādāties jaunu automašīnu, ar kuru pārvietot dekorācijas Rīgā starp vairākām teātra izrāžu norises vietām un uz viesizrādēm reģionos. Kā atzinusi teātra valdes priekšsēdētāja Gundega Palma, situācijā, kad teātris nopelna 70% no visa finansējuma, valdības lēmums neatbrīvot kapitālsabiedrības no dividenžu izmaksas valstij nestimulē censties nopelnīt vairāk. Teātrim piederošais 1996.gada izlaiduma minivens "Dodge Grand Caravan" esot tehniski novecojis, bieži jāremontē, tā virsbūvi klāj korozija, un vairākkārt tālākos maršrutos, piemēram, ceļā uz Ventspili automašīna ir sabojājusies, apdraudot veiksmīgu viesizrāžu norisi. Kad automašīna salūzīs pavisam, teātrim tik un tā būs jāiegādājas jauna, kā rezultātā, iespējams, nāksies atteikties no kāda jauniestudējuma, jo īrēt auto vai iegādāties to līzingā ilgtermiņā būtu ekonomiski vēl neizdevīgāk.
Savukārt Latvijas Leļļu teātris par 10 369 eiro cerēja pakāpeniski veikt Lielās zāles krēslu nomaiņu. "Mūsu Lielās zāles skatītāju krēsli ir katastrofālā stāvoklī. Tie ir koka krēsli, kuri kalpo jau 30 gadus, un koks ir burtiski sadrupis - to vairs nevar ne saskrūvēt, ne salīmēt. Šie krēsli ir specifiski, tie domāti maziem bērniem un aprīkoti ar īpašu mehānismu, kas padara iespējamu krēslu augstuma regulēšanu. Par šiem desmit tūkstošiem bijām cerējuši nomainīt vismaz daļu krēslu, jo pilnībā tas par šādu summu nav iespējams. Būs nopietni jāpārdomā, kā dzīvot tālāk, ja turpmāk nevaram rēķināties ar šo peļņas daļu - teātra saimnieciskajai darbībai tas ir liels mīnuss," pauda teātra valdes priekšsēdētājs Vilnis Beķeris.
Jau ziņots, ka valdības sēdē vakar izvērtās diskusijas par to, ko vajadzētu darīt ar Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību peļņu. Rezultātā peļņu atļāva paturēt piecām no deviņām kapitālsabiedrībām, kuras bija izteikušas šādu lūgumu. Kapitālsabiedrības - Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris - valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ieguldīs dažādu saimniecisko vajadzību īstenošanai, tādējādi naudu nenovirzot valsts budžetam.
Valdība peļņas daļu neatļāva paturēt Latvijas Nacionālajai operai un baletam, VSIA "Latvijas koncerti", Jaunajam Rīgas teātrim un Latvijas Leļļu teātrim.
Valdība savā lēmumā ņēma vērā Pārresoru koordinācijas centra atzinumu, kas bija izvērtējis uzņēmumu likviditāti un to, vai peļņas daļas neatstāšana negatīvi neietekmēs tā darbību. Peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.
Melbārde vakar pēc valdības lēmuma atzina, ka tas būs kā signāls, ka kapitālsabiedrībām nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) noraidīja šādu apgalvojumu, norādot, ka viņa labprāt atbalstītu visām kapitālsabiedrībām peļņas atstāšanu, tomēr ir jāņem vērā budžeta situācija. Finanšu ministrs Jānis Reirs, norādot uz situāciju valsts budžetā, teicis, ka nevajadzētu atbalstīt peļņas atstāšanu nevienai kapitālsabiedrībai.