Ir nepieciešams pārskatīt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) pašreizējo finansēšanas modeli, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Kultūras ministre arī mudināja politiķus uzņemties atbildību par saviem solījumiem, jo viņa jau trijās Saeimās piedzīvojusi, ka deputātiem, kā opozīcijas, tā arī pozīcijas, loģiska šķiet VKKF atgriešanās pie iepriekšējā finansēšanas modeļa, taču, tiklīdz nonāk pie lēmumu pieņemšanas, tā Kultūras ministrija un VKKF atduras pret pretestību.
Melbārde deputātiem skaidroja, ka saprot to, ka iepriekšējos gados budžeta situācija bija saspringta, vienlaikus uzsverot, ka nav iespējams katru gadu no jauna skatīt VKKF finansēšanas modi, jo tad šī problēma nekad netiks atrisināta. "Savukārt, ja ir stingri argumenti, kāpēc solījumus nevar pildīt, tad tas vienreiz ir skaidri jāpasaka. Nevar tā, ka pirms katrām vēlēšanām sola, ka darīs, bet brīdī, kad ministrija un VKKF dodas pie valdības ar jau sagatavotiem dokumentiem, tad jāuzklausa daudz argumentu, kādēļ tomēr finansēšanas modeli nemainīs, nedodot nekādus tālākus ieteikumus," pauda ministre.
Viņa minēja, ka pēdējais dzirdētais arguments esot, ka kultūra Latvijā ir pārmaksāta, lai arī ministre joprojām nav sapratusi, uz kā balstās šāds apgalvojums.
"Latvijas izaicinājums kultūrā ir tas, ka esam maza kultūrtelpa, maza kopiena un mēs viens otru pazīstam. Tas ir arī lielākais VKFF izaicinājums, jo eksperti viens otru pazīst un atrodas savstarpējā sasaistē. Tomēr tā ir lieta, pie kuras fonds ļoti strādā, proti, ja parādās kādi riski vai šaubas attiecībā uz ētikas aspektiem, tad fonda padomē tas tiek izdiskutēts," klāstīja Melbārde.
Ministre arī skaidroja, ka viņai ir pieredze ar diviem fondiem - VKKF un Sabiedrības integrācijas fondu - un šīs pieredzes ir ļoti dažādas. Ja VKKF padome, eksperti strādā un regulāri satiekas, gada beigās izvērtē fonda rezultātus, administratīvajiem izdevumiem atvēlot 5% no kopējā fonda budžeta, tad Sabiedrības integrācijas fondā aina ir citāda - tur pēdējā padomes sēde sanāca vasarā, sarunas notiek elektroniskā balsošanā, darbības izvērtējums vispār nenotiek, bet administratīvās izmaksas ir kosmoss pret kopējo Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu.
Melbārde akcentēja, ka VKKF gadu gaitā ir audzis un pilnveidojies, taču joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo. Piemēram, būtu nepieciešams sabiedrībai parādīt sabiedrisko labumu, kas rodas no VKKF.
Ministre arī piebilda, ka VKKF ir liela nozīme nacionālās kultūrtelpas ilgtspējīgā attīstībā. Bez tam VKKF pastarpināti ir darba devējs 7000 radošo cilvēku.
VKKF direktors Edgars Vērpe informēja, ka iepriekšējās valdības deklarācijās, cerot, ka tiks atjaunots VKKF finansēšanas modelis, tika piedāvāti pat četri risinājumi. Viens no risinājumiem paredzēja atjaunot VKKF sākotnējo finansēšanas sistēmu, paredzot speciālo budžetu un atskaitījumus no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa 3% apmērā un izložu un azartspēļu nodokļa 50% apmērā no valsts budžeta daļas. Pēc šāda modeļa strādā Igaunijā.
Otrs piedāvātais variants paredzēja daļēji atjaunot sākotnējo finansēšanas sistēmu, paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls prognozētajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa. Šāds darbības modelis savukārt darbojas Lietuvā.
Savukārt trešais modelis piedāvāja ieviest līdz 2018. gadam tādu finansēšanas modeli, kā paredz otrais variants, bet noteikt trīs gadu pārejas periodu līdz 2018. gadam, pakāpeniski audzējot VKKF finansējumu pēc VKKF likumā iezīmētiem atskaitījumu procentiem.
Ceturtais piedāvātais un šobrīd spēkā esošais VKKF finansēšanas modelis saglabā VKKF pašreizējo finansēšanas sistēmu un valsts vidēja termiņa budžetā paredz finansējuma apmēra pakāpenisku palielinājumu.
Kā ziņots, topošā Māra Kučinska (ZZS) valdība savā deklarācijas projektā apņēmusies nodrošināt izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu rašanos un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tostarp pilnveidojot VKKF finansēšanas modeli.
