Melbārde: 'Uzskatu par savu pienākumu turpināt cīnīties par koncertzāli'
Foto: LETA

Līdzšinējā kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kura pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 19. jūnija noliek savas pilnvaras, uzskata par savu pienākumu turpināt cīnīties par nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Tāpēc arī pēc amata pienākumu beigām piedalīsies ar koncertzāles būvniecības lēmuma pieņemšanu saistītos procesos, tai skaitā seminārā valdībā 28. jūnijā, kad tiks izskatīti četri iespējamie koncertzāles būvniecības scenāriji, preses konferencē 18. jūnijā pastāstīja pati Melbārde.

28. jūnijā valdībā tiks izskatīts līdz šim plaši iztirzātais scenārijs koncertzāli būvēt uz AB dambja pēc jau 2006. gadā apstiprinātā arhitekta Anda Sīļa projekta, kas, kā pauž Melbārde, šobrīd ir visaugstākajā gatavības pakāpē. Tāpat tiks izskatīti tā sauktie nulles scenāriji – koncertzāli būvēt vienā no astoņām citām piedāvātajām vietām, tai skaitā Andrejostā, kur zemes gabalu kā dāvinājumu ir piedāvājis privātais investors – ar Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums. Tiks arī apspriesti jau esošu ēku pārbūves varianti, kas, kā iepriekš minēts, varētu būt Kongresu nams vai Dailes teātris. Tāpat tiks analizētas sekas un izmaksas, kādas sagaidāmas variantā, ja tiek pieņemts lēmums akustisko koncertzāli necelt vispār.

"Mums ir jāsagatavo ļoti pilns materiāls par dažādiem sabiedriskās diskusijās izskanējušiem risinājumiem. Tāpat mums jāliek galdā arī scenārijs, kas skaidri pasaka, ka nebūvēt nenozīmē, ka nebūs ieguldījumu," preses konferencē sacīja Melbārde, kā piemēru minot Lielo ģildi, kas šobrīd ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta. Tai nepieciešama ļoti nopietna renovācija.

Bieži dažādās diskusijās izskanējušais viedoklis pārbūvēt Kongresu namu arī tiks izskatīts kā viens no variantiem, taču Melbārde pauž, ka šobrīd ir diezgan skaidri zināms, ka Rīgas Dome, kuras īpašumā šī ēka atrodas, to nevēlas pieļaut. Savukārt valstij, ja tā noņemtu Kongresu namu Rīgas Domei, tā būstu pilnībā jākompensē. Reāli praksē tas nozīmētu ļoti lielus izdevumus. Melbārde uzsver – faktiski šis arī ir nulles scenārijs. Savukārt Dailes teātra variantā būtu virkne juridisku jautājumu, kas saistīti ar to, vai ēkā, kas ir kultūras piemineklis un iekļauta nacionālajā kultūras kanonā, iespējamas tik būtiskas izmaiņas, kuru rezultātā būtu iespējams izveidot nacionālo koncertzāli. "Arī šis tik un tā būtu uzskatāms par nulles scenāriju," pauž ministre.

"Kultūras ministrijas pienākums ir izpētīt visus scenārijus, pretējā gadījumā varētu rasties sajūta, ka ir kāda brīnišķīga iespēja, kura nav aplūkota," uzsver Melbārde. Tomēr viņa atgādina, ka, izpētot visus iespējamos variantus, kā arī citu valstu pieredzi, ir tapis skaidrs, ka koncertzālei ir jābūt pie Daugavas. Tāpēc par nopietniem uzskatāmi divi piedāvājumi – jau minētā koncertzāles būvēšana uz AB dambja, kur, kā pauž Melbārde, jau ir skaidrs, kā šajā gadījumā attīstīsies Daugavas kreisā krasta līnija, un Andrejosta. Ministre to sauc par samērā labu variantu. "Privātie īpašnieki piedāvā zemes gabalu dāvināt, taču šajā variantā būtu jāsakārto ceļa (Eksporta ielas) jautājums," sacīja ministre.

"Attiecīgi valdībai ir jāizšķiras kurā virzienā iet. Protams, abiem šiem scenārijiem ir plusi un mīnusi. Ir svarīgi, ka, izvēloties, kuru ceļu iet, ieguvumi būtu saistīti ar plašāku vidi. Būvējot koncertzāli gan Andrejostā, gan uz AB dambja, nešaubīgi attīstīsies vai nu Daugavas labā vai kreisā krasta līnija, iegūstot pilnīgi jaunu vērtību un sociālekonomisko apgriezienu," Melbārde vēlreiz uzsver, ka koncertzāles būvniecība būtu investīcija pilsētas attīstībai.

Ministre uzskata, ka lēmums pieņemšana ir atkarīga no sadarbības padomē esošo partiju pārstāvju attieksmes, izpratnes, par to cik nozīmīgu vietu Latvijas nākotnē ieņems koncertzāle.

"Kultūras ministrijas mērķis ir moderna koncertzāle labā vietā – un tieši tādu Latvijas ir pelnījusi," sacīja Melbārde.

Nacionālās koncertzāles projekts kā otrā prioritāte minēts arī šobrīd izvirzītā kultūras ministra amata kandidāta Naura Puntuļa sarakstā, atklāja ministre.

Kā iepriekš ziņots, Kultūras ministrija līdz šim izvērtēja deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikuši Nacionālās Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderi.

Maija beigās Kultūras ministrija saņēma piedāvājumu no privātā investora koncertzāli būvēt Andrejostā. Investors, kas ir ar Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, piedāvājis zemesgabalu koncertzāles būvniecībai dāvināt.

13. jūnijā publiski oficiālu vēstuli izsūtīja jaundibināta koncertzāles izveides iniciatīvas grupa, kas mudināja necelt koncertzāli uz AB dambja un samazināt koncertzāles būvniecības izmaksas vispār. Vēstuli parakstījuši gan komponisti Zigmars Liepiņš, gan Mārtiņš Brauns, ģitārists Aivars Hermanis, dziedātājs Ralfs Eilands un citi.

Tags

Nacionālā koncertzāle Andis Sīlis Dace Melbārde

Comment Form