Foto: DELFI
Tuvojoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas norisināsies 2020. gada jūlijā, aizvien lielāku sabiedrības interesi izraisa un ar nepacietību tiek gaidīta arī jaunās Mežaparka Lielās estrādes iedzīvināšana.

2007. gadā Mailīšu ģimene radīja koncepciju un, apvienojoties ar būvprojektu vadīšanā pieredzējušo Jura Pogas arhitektu biroju, uzvarēja starptautiskā arhitektūras metu konkursā par Mežaparka estrādes pārbūvi. Starptautiskā žūrija atzina to par spēcīgāko no iesniegtajiem projektiem tieši tēla dēļ. 2009. gadā process tika iesaldēts, jo krīzes dēļ netika paredzēts finansējums. 2016. gadā tika atjaunota projekta virzība un pārbūves projekts sadalīts divās kārtās. Pirmajā kārtā, 2018. gadā pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, tika rekonstruēts un ievērojami paplašināts skatītāju lauks. 2020. gada 8. janvārī virs jaunās Mežaparka estrādes pacēla spāru vainagu, atbilstoši būvniecības tradīcijām simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un projekts ieguvis kopējo veidolu. Otrais atjaunošanas posms – jaunas estrādes būvniecība – tiks pabeigts līdz 2020. gada 18. jūnijam, pirms XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt pēdējo posmu – Mežaparka estrādes iekštelpu iekārtošanu – plānots pabeigt līdz 2023. gadam, kad Dziesmu un deju svētki svinēs 150. gadadienu.

Darbs pie latviešiem gan vēsturiski, gan mūsdienās tik nozīmīgas būves projektēšanas saistās ar lielu atbildību, bet, runājot ar vienu no galvenajiem šī projekta autoriem, arhitektu Austri Mailīti, nerodas ne mazāko šaubu, ka visi šajā projektā iesaistītie cilvēki ir katrs savas jomas profesionālis, bet estrādes koncepcijas autori – arī lieli Dziesmu svētku atbalstītāji, to vairākkārtēji dalībnieki, un Ivars Mailītis bijis arī Dziesmu svētku galvenais mākslinieks un noslēguma koncertu scenogrāfs.

Austris Mailītis ir sacījis, ka cilvēks vidi uztver ne tikai fiziski, bet arī metafiziski, mentāli un garīgi, tādā veidā to uztverot kā simbolisku telpu, un arhitekts esot tas, kurš strādā ar visiem šiem telpas aspektiem. Tieši to arī sarunā varēja just – ka par būvēm un arhitektūru tiek runāts plašākā kontekstā – gan runājot metaforās un raksturojot koncepcijas virzienu, gan izceļot būves izvietojumu un mijiedarbību ar dabu, kā arī īpašu uzmanību pievēršot akustikai, kas, šķiet, ir neatņemama vai vismaz ļoti vēlama sastāvdaļa projektos, pie kuriem strādājis Austris Mailītis.

Lai hronoloģiski man un lasītājiem būtu skaidrs, kā noritēja darbs pie Dziesmu svētku estrādes, secība ir sekojoša – 2007. gadā piedalījāties konkursā, kurā arī uzvarējāt, bet 2009. gadā krīzes dēļ projekts tika iesaldēts līdz pat 2016. gadam. Ņemot vērā, ka bija pagājuši gandrīz desmit gadi, vai projekts piedzīvoja kādas izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo versiju?

Koncepcija un lielie, nozīmīgie arhitektūras risinājumi tika saglabāti tie paši. Tomēr mēs vēlreiz no jauna pārstrādājām visu projektu, jo tika palielināta koristu tribīnes ietilpība. Turklāt, ņemot vērā, ka līdz 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem bija par maz laika, lai pilnībā pabeigtu estrādes būvniecību, pārbūves projektu sadalījām divās kārtās.

Pastāsti mazliet vairāk par Dziesmu svētku estrādes koncepciju – kādu vēstījumu ar jauno būvi vēlaties nodot?

Latviešu koru kustību brāļi Kokari salīdzinājuši ar reliģiju - tādu kā brīvības reliģiju, līdz ar to arī Dziesmu svētku kultūru varētu saukt par mūsu reliģiju. Kāds cits saka, ka daba ir mūsu “baznīca” un Dziesmu svētku estrāde ir mūsu “spēka vieta”. Var izvēlēties sevi vairāk uzrunājošo versiju, bet ir skaidrs, ka Dziesmu svētki ir mums svarīgs rituāls, līdz ar to arī svarīga ir vieta, kur to visiem kopā piedzīvot. Ja līdzībās uzdodam jautājumu, kādai šai vietai ir jābūt vai kas tad ir tā mūsu “spēka vieta”, tad atbildi var rast tepat, mums apkārt – gan mūsu folklorā un tautasdziesmās, gan mūsdienu dzīvesdziņā varam diezgan precīzi nojaust, ka tai ir liela saistība ar dabu. 

Mūsu koncepcija tajā arī sakņojas, ka mūsu spēka vieta ir daba, tāpēc estrādes arhitektūru veidojām kā dabas metaforu, nosaucot to par sidraba birzi dziesmu kalnā. Ir vēl viena nianse – tā ir tā sidraba birzs, kas pieminēta tautasdziesmās, un tas ir gaismas simbols. Arī vārdos “caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu” ietvertas vērtības, kas mums ir svarīgas un ko izvirzām priekšplānā, – tur ietverta arī šodienā tik svarīgā godīguma un gara tīrības doma. Metafora ne tikai dabai, kurā rodam spēku, bet arī filozofiskajai vērtību sistēmai, kurā mēs dzīvojam. Estrādē tas izpaužas arī vizuāli – tribīnes konstrukcijas veidotas pēc līdzības ar kokiem un to zariem, kas tur atstarojošus vainagus un atgādina lapas. Kopumā estrādes forma veidota lēzena, kāda arī ir mūsu daba. Bija svarīgi, lai estrāde radītu latviešiem pazīstamu atmosfēru un asociācijas ar mūsu dabu – mierīgu un pamatīgu–, kas arī ir ietekmējis šo arhitektūru.

Viens ir izveidot vizuāli spēcīgu arhitektūru, bet šajā projektā liela, ja ne vislielākā loma ir akustikai.

Jā, mācīšanās no dabas ir ietekmējusi to, kā projekts izskatās, bet arī akustiskā ziņā metafora par sidraba birzi ir palīdzējusi. Šajā gadījumā tas mums bija unikāls izaicinājums, jo citas tik lielas akustikas telpas koru dziedāšanai pasaulē nav, tikai pie mums un Igaunijā, kur ir nepieciešamība veidot tik lielu un plašu “a capella” kordziedāšanas platformu. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!