Jaunzeme-Grende deputātiem pauda pārliecību, ka katrs kultūras jomā ieguldītais lats netiešā veidā rada ieņēmumus 1,41 lata apmērā, tāpēc viņas darba prioritātes 2012.gadā būs radošo industriju attīstība un kultūras finansējuma piesaiste, tai skaitā caur Eiropas Savienības struktūrfondiem. Prioritāte būs arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības pabeigšana, bibliotēkas satura veidošana un jaunās ēkas iekārtošana.
Tikšanās laikā liela vērība tika pievērsta mākslas un mūzikas skolām. Deputāti uzsvēra šo skolu nozīmi, jo tieši plašā skolu sistēma, ko veido 144 pašvaldību mākslas un mūzikas skolas, liek pamatu, lai Latvijā izaugtu pasaules mēroga zvaigznes.
Komisijā tika apspriestas iespējas mākslas un mūzikas skolas apvienot ar vispārizglītojošajām skolām. "Šāda procesa rezultātā var ne tikai gūt finansiālu ietaupījumu, bet, kas ir vēl svarīgāk, būtiski uzlabot skolas vidi," atzina komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. "Skolu tuvināšanai jāpārvar šķēršļi, tai skaitā padotība dažādām ministrijām. Nepieciešami netradicionāli risinājumi un individuāla pieeja katram gadījumam un, iespējams, jārunā nevis par skolu apvienošanu, bet to izvietošanu vienā ēkā."
Kultūras ministrijas pārstāvji informēja, ka par skolu apvienošanu patlaban tiek runāts ar Cēsu pilsētas pašvaldību. Savukārt deputāts Guntars Bilsēns (ZRP) pauda, ka arī Valmierā ir domāts par šādu iespēju.
Savukārt komentējot situāciju ar barikadopēdiju, kas iecerēta kā interneta vietne, kurā apkopoti dokumenti, atmiņas, publikācijas un citas liecības par Latvijas neatkarības atgūšanu un barikāžu cīņām un kuras izveidei jārod valsts finansējums, kultūras ministrijas pārstāvji apliecināja, ka patlaban šis jautājums tiek risināts ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Pievēršoties nepieciešamībai uzlabot tiesisko regulējumu autortiesību jomā, deputāti noskaidroja, ka ministrijas paspārnē izveidota darba grupa ar plašu speciālistu pārstāvniecību, kas izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.
Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs (SC) atzinīgi novērtēja, ka jaunajai kultūras ministrei ir skaidra vīzija par nozares attīstību un, apzinoties savas pārraudzības jomas pienesumu tautsaimniecībai, viņa kultūru skata caur biznesa prizmu un biznesu – caur kultūru.