Kā norāda Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Jānis Lejnieks, Skujiņa bija arhitekte, kura darbojās kā profesijas sirdsapziņa - dažbrīd latviski skarba, bet dziļi ieinteresēta, vērtējot gan savus, gan kolēģu darbus ar ciešu ētiskās atbildības mērauklu.
Pirmās Skujiņas ēkas pēc Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļas absolvēšanas (1957) tapa institūtos "Centrsojuzprojekt" un "Kurortprojekt" internacionālā modernisma garā, bet jau "Pilsētprojektā" (1968-1979) arhitekte atgriezās "pie saknēm", dodot "Laumas" dzīvojamo kvartālu iedzīvotājiem Liepājā "sava" mājokļa sajūtu, ko vairoja viņas organizētās pagalmu labiekārtošanas akcijas.
Nākamais solis bija "Kolhozprojekts" (1979-1983), kurā tapa dzīvojamās mājas Mārupē, bet pilnībā laukiem Skujiņa sevi veltīja, strādājot par kolhoza "Alauksts" arhitekti (1983-1990). Atjaunotā Vecpiebalgas baznīca (1997) ir lielākais ieguldījums novada kultūrā.
Pēc Skujiņas projektiem ir uzceltas baznīcas Aizputē, Vangažos un Liepājā - mūsdienīgās formās, bet lietojot tradicionālos materiālus un amatnieku prasmes. Skujiņas darbs tika novērtēts ar Latvijas PSR Ministru padomes un valsts prēmijām, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieces pakāpi.
Skujiņa dzimusi 1931. gada 17. jūlijā un mūžībā aizgāja šī gada 13. augustā.
Arhitektes izvadīšana notiks trešdien, 19. augustā, plkst. 12 Krematorijas Lielajā zālē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
