Mūzikas nams "Daile" ir loģisks solis apvienības "Ars Nova" attīstībā, jo tā piecu gadu laikā Latvijas iedzīvotājiem ir sniegusi vairākas muzikālās izrādes, līdz beidzot iemājo pati savās telpās. Līdz šim uzvestas izrādes Latvijas teātros – rokopera "Kaupēn, man mīļais", mūzikli "Sniega karaliene" un "Agrā rūsa", kā arī koncertprogrammas.
Saruna ar apvienības "Ars Nova" producenti Andu Zadovsku ir strauja, aizrautīga un satraukuma pilna, jo tiekamies tikai dažas dienas pirms mūzikas nama atklāšanas, tāpēc ieskicējam tā tapšanas, kā arī pašas ēkas vēsturi.
Sākums pirms simts gadiem
1913. gadā ēka, kas tagad pārtapusi par mūzikas namu "Daile", nonāca Iļģuciema vērpšanas un aušanas uzņēmuma īpašnieka Vilhelma Posselta rokās. Tad arī dzima ideja par kinoteātra izveidi, jo jaunais ēkas saimnieks Posselts vēlējās izmēģināt spēkus kino industrijā.
Vieta kustīgo bilžu teātrim bija ērta, jo nākamie potenciālie konkurenti kino jomā atradās patālu, piemēram, "Kino de Paris", "Kino Rekords", "Grand Kino" un "Cepelīns". Kinoteātra projektu izstrādāja arhitekts Pauls Mandelštams.
Diemžēl projekta realizāciju izjauca Pirmais pasaules karš, un celtniecības darbi tika atlikti turpat uz diviem gadu desmitiem. Pēc kara īpašums nonāca Kārļa Baumaņa rīcībā, kurš te iekārtoja pirmās klases restorānu, maizes ceptuvi un konditorejas cehu.
Kinoteātra būve
1936. gadā būvniecību atsāka toreizējais zemes īpašnieks Fricis Nāruns un būvinženieris Teodors Hermanovskis, kurš Latvijas arhitektūras vēsturē ir iegājis kā izteikts funkcionālisma piekritējs un realizētājs. Fricis Nāruns nolēma nojaukt veco celtni un Krišjāņa Barona un Lācplēša ielas stūrī uzbūvēt sešstāvu dzīvojamo ēku ar veikaliem un kinoteātri.
Tomēr no sākotnējās ieceres – daudzstāvu ēkas būvniecības – uzņēmējs atteicās, un tā vietā tika uzcelta divstāvu ēka. Jaunā kinoteātra apdarē un interjerā jaušama racionāla atturība, pieticīgs rotājums un stingra funkcionālisma skaistums.
Tā atklāšana notika 1936. gada 19. decembrī. Kinoteātris bija pirmais Latvijā, kas būvēts speciāli skaņu filmām. Telpās bija paredzētas ap 660 skatītāju vietas, aprīkotas ar mīkstiem krēsliem un labu redzamību.
Kinoteātra "Daile" vizuālais tēls tika noformēts patriotiskā stilā – kinoteātra emblēmu rotāja latviešu zeltenes biste tautastērpā un ar zilu vainadziņu galvā. Pirmā filma, ko skatītājiem piedāvāja kinoteātra apsaimniekotāji, bija "Iemīlējušās meitenes" Edvarda H. Griffita režijā.
1940. gadā kinoteātris "Daile" sāka izrādīt padomju filmas. Kara laikā kinoteātra darbība tika uz īsu laiku pārtraukta, taču vēlākos gados kino "Daile" vienmēr ir izcēlies ar savu pastāvīgo apmeklētāju loku. Kopš 1988. gada kino "Daile" kļuva par platekrāna kinoteātri, bet 2007. gadā tas tika slēgts, jo tirgū ienāca arvien jauni un jauni konkurenti.
Kopumā kinoteātrī filmas noskatījušies vairāk nekā 2,5 miljoni apmeklētāju. Pēdējos gados nama telpās mēģinājuši iedzīvoties vairāki naktsklubi, taču nesekmīgi.
Mūzikas nama 'Daile' dzimšana
Zīmīgi, ka nams savu otro elpu iegūst tieši simts gadus pēc idejas par kinoteātri dzimšanas. Šajā jubilejas gadā par telpu apsaimniekotājiem kļuvusi apvienība "Ars Nova" ar mērķi iedzīvināt un ieskandināt ēkā mūzikas nama ideju, lai varētu pulcēt māksliniekus un mūziķus jaunai muzikālajai dzīvei pašā Rīgas centrā.
Mūzikas nama atpazīstamībai lieliski noder "Dailes" nosaukums un nama vēsturiskā aura. Mūzikas nams cer kļūt par patstāvīgu repertuāra teātri Rīgā, mēnesī sniedzot līdz 20 izrādēm gan pieaugušo auditorijai, gan mazajiem skatītājiem.
Vairāk iespējams lasīt žurnāla "Figaro" decembra izdevumā.
Tajā atrodama arī intervijas ar slavenāko latviešu komponistu pasaulē – Pēteri Vasku, bijušo kultūras ministri Žaneti Jaunzemi Grendi, kā arī Māri Briežkalnu un Jāni Šipkēvicu senioru. Tāpat šajā numurā atklāta grupas "Instrumenti" pieredze par Latvijā radītās mūzikas eksporta ceļu pasaulē. Vēl "Figaro": Lielās Mūzikas balvas scenogrāfs Didizis Jaundzems, Parīzes modes nedēļas šarms, Toma Grēviņa Top10 svarīgākie 2013. gada notikumi populārajā mūzikā un daudz kas cits.