Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas direktors Juris Kaufelds sacīja, ka 14 gadu laikā skolas vadītāja amatā viņš neatceras gadījumus, ka audzēkņi būtu vērsušies ar sūdzībām par kaimiņu neapmierinātību ar viņu muzicēšanu. Viņš gan pieļāva, ka daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kādas ir attiecības ar kaimiņiem un vai ar viņiem šī situācija ir pārrunāta.
"Mēs darām tā, ka skola ir atvērta no plkst.7.30 līdz 21.30, lai skolēni ārpus stundām varētu nākt un mācīties," pastāstīja Kaufelds. Viņš piebilda, ka skola noteiktos laikos ir atvērta arī brīvdienās un vasarā un skolēni to bieži izmanto.
Savukārt Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas direktors Valdis Lastovskis atzina, ka ir bijuši atsevišķi gadījumi, ka skolēniem neļauj mājās spēlēt, piemēram, pūšaminstrumentus vai sitaminstrumentus, taču tādu situāciju nav daudz. Arī šajā skolā bērni var praktizēties instrumenta spēlē ārpus stundu laika, tiesa gan, mācību laikā visas telpas pārsvarā ir aizņemtas un tad atrast vietu spēlēšanai ir pagrūti.
"Bet tas nav normāli – Rīgā ir pietiekami daudz mūzikas skolu un klavierspēlētāju, un viena daļa nesūdzas, bet ir jau arī kas sūdzas par katru troksni," teica Lastovskis un piemetināja, ka, viņaprāt, jāsakārto pašvaldības noteikumi, lai par tādām lietām kā klavierspēle aiz sienas nevarētu tik viegli sodīt. Tomēr viņš saprotot, ka "sērkociņu kastītes tipa" daudzdzīvokļu mājās ar plānām sienām skaņas izolācija var nebūt pārāk laba un arī kaimiņi gadoties dažādi.
Policija gan uzskata, ka tiesiskais regulējums trokšņotāju ierobežošanā pašlaik ir nepietiekams, lai policijai būtu reāla iespēja cīnīties pret trokšņotājiem un palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kurus regulāri traucē "gan komercdarbības dēļtātā radīts troksnis izklaides vietās un vasaras kafejnīcās, gan pašu kaimiņu traucējoši skaļi veiktas darbības", aģentūrai BNS norādīja Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Inese Tīmane.
Rīgas domes Sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību. RPP atbilstoši šiem noteikumiem pārkāpuma gadījumā personas sauc pie administratīvās atbildības, taču policijas lēmumus trokšņotāji nereti apstrīd tiesā, tiesvedības gaita ilgst gadiem, trokšņošana turpinās, un iedzīvotāji ir neizpratnē par to, ka traucējums netiek novērsts.
"Attiecībā uz sadzīviska rakstura trokšņiem, ka traucējums un nesaskaņas trokšņošanas gadījumā ir pašu mājas iedzīvotāju starpā, policija, izvērtējot katru gadījumu individuāli, pieņemot paskaidrojumus no vairākiem apkārtējiem kaimiņiem un arī no paša trokšņa radītāja, vispirmām kārtām aicina kaimiņus savstarpēji sarunāties un vienoties par abu pušu interešu un miera saglabāšanu. Nereti risinājums ir rodams vienkāršā veidā – vienojoties par muzicēšanas vai elektrisko ierīču darbināšanas laikiem, vai tuvāko kaimiņu savlaicīgu brīdināšanu par plānotu svinību rīkošanu," norādīja Tīmane.
Rīgas pašvaldības policija problemātisko trokšņošanas jautājumu un normatīvu sakārtošanas nepieciešamību aktualizē jau vairākud gadus, regulāri piedaloties ministriju rīkotajās sanāksmēs un nākot klajā ar konkrētiem normatīvu sakārtošanas piedāvājumiem.
Patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir gūts atbalsts RPP priekšlikumu iekļaušanai grozījumos Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ministru kabineta noteikumos par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās, kas paredz nodalīt ar mūzikas atskaņošanu un citus ar sabiedrisko kārtību saistītos trokšņus no pastāvīgiem trokšņiem, kas piesārņo apkārtējo vidi.
Jau vēstīts, ka krasi pieaudzis rīdzinieku sūdzību skaits par trokšņošanu, tostarp saņemtas sūdzības par kaimiņu vingrinājumiem klavierspēlē, kā arī nakts klubu mūziku.
Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa informēja, ka sūdzību skaits jau pārsniedz trīs tūkstošus.
RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē analizēti vairāki konkrēti trokšņošanas gadījumi, sākot ar skolēna klavierspēles vingrinājumiem un beidzot ar nakts klubu darbību.