Foto: Publicitātes attēls
Nākamgad Latvijas Dizaina gada balvu vērtēs un pasniegs piecās kategorijās - "Vides un interjera dizains", "Grafikas dizains", "Digitālais dizains", "Produktu dizains", "Pakalpojumu, politiku un stratēģiju dizains".

Attālinātā preses konferencē Latvijas Dizaina Latvijas gada balvas pārstāve un Dizaineru savienības priekšsēdētāja vietniece Barbara Freiberga žurnālistiem pavēstīja, ka izvirzīt kādu speciālbalvu, piemēram, "Dizains sabiedrības labumam" vai "Jaunienācējs dizainā", varēs tikai ar žūrijas locekļu lēmumu un atbilstoši tam, kādi darbi tiks iesniegti.

Pēc Freibergas paustā, žūrija darbus vērtēs pēc to inovāciju vērtības, proti, novitāte, izpildījums un progresivitāte. Tāpat darbi tiks vērtēti pēc kontekstuālās piemērotības, vai darbs ir orientēts uz lietotāju un viegli lietojams, vai tas ir funkcionāls. Darbu vērtēšanas kritērijos ietilpst arī dizaina kvalitāte, proti, izpildījuma meistarība, estētiskums un ilgtspējība, kā arī ekonomiskais konteksts.

Tāpat Freiberga norādīja, ka pilns konkursa nolikums no nākamās nedēļas būs pieejams Latvijas Dizaina gada balvas lapā sociālajā tīklā "Facebook" un balvas tīmekļvietnē.

Interesenti savus darbus konkursā varēs iesniegt gada balvas tīmekļvietnē no 1. decembra. Darbu iesniegšana turpināsies trīs mēnešus, savukārt žūrija pie darbu pamatizvērtēšanas strādās divus mēnešus.

Ja iepriekšējos gados darbu iesniegšana konkursam bija bez maksas, tad no šī gada par to būs jāmaksā. Darbu iesniegšanas maksa būs atkarīga arī no tā, cik agri darbi konkursam tiks pieteikti, iedalot iesniedzējus "agrajos" un "vēlajos putniņos".

Freiberga atzīmēja, ka tie, kas iesniegs darbus un norādīs, ka vēlas saņemt īpašu žūrijas komentāru par savu darbu, tādu arī saņems. Turklāt katrs konkursa dalībnieks varēs piedalīties arī pavasarī gaidāmajā konferencē.

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš apliecināja, ka, KM ieskatā, dizains ir būtiska joma, jo tas palīdz veidot jēgpilnas pārmaiņas.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas dizains aizvadīto gadu laikā ir sevi izcili pierādījis, gūstot panākumus starptautiskā mērogā. Zariņš norādīja, ka tieši tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms četriem gadiem KM iedibināja Latvijas dizaina gada balvu, palīdzot gan dizaina nozarei vairāk apzināties sevi un savu spēku, gan arī sabiedrību vairāk iepazīstināt ar dizaineru veikumu.

"Domāju, ka līdzšinējos gados mums tas ir izdevies gana veiksmīgi. Tas, ko mēs sagaidītu no Latvijas dizaina nākamajos gados un ko mēs sagaidītu balvai pieteikto darbu redzējumā, ka dizains aizvien vairāk iegūst pašapziņu un starptautisko konotāciju un kļūst par Latvijas vizītkarti," pauda KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos.

Savukārt žūrijas vadītājs, Latvijas Mākslas Akadēmijas (LMA) asociētais profesors un "Sigmund Freud Private University" lektors Martins Fosleitners uzsvēra, ka dizains dot lielu ieguldījumu sabiedrībā. Viņa ieskatā daudz būtiskāks jautājums par to, kas ir Latvijas dizains, ir jautājums, ko dizains var dot Latvijai un kā dizains var veidot labāku dzīvi. Tāpat viņš pauda gandarījumu par viņam uzticēto uzdevumu - vadīt žūriju.

Latvijas Dizaina gada balva ir nacionālas nozīmes apbalvojums dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un arī starptautiskā mērogā popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmēt Latvijā radītā dizaina pielietojumu un Latvijas dizaina nozares attīstību, saikni ar citām nozarēm un izaugsmi ilgtermiņā. Balva iedibināta un tiek pasniegta kopš 2017. gada.

Nacionālas nozīmes apbalvojuma "Latvijas Dizaina gada balva" iniciators ir KM un organizators ir Latvijas Dizaineru savienība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!