No 12 miljoniem galošu līdz radošajam kvartālam. Kas notiek rūpniecības milža 'Provodņiks' ēkā

Šobrīd mērķis ir mainīt priekšstatu par šo teritoriju kā pamestu un nepieejamu vietu. Un, lai gan "Provodņika" ēkā darbošanās notiek jau pāris gadu, šovasar pirmo reizi tiek rīkotas regulāras ekskursijas, lai iepazīstinātu ar industriālās būves iespaidīgajām telpām un pagātni, kas iet roku rokā ar mūsu valsts vēsturi un ir bijusi mūsu rūpniecības šūpulis. Mani pavadoņi un gidi "Provodņika" ekspedīcijā ir Mārtiņš Zvīdriņš, mākslinieks, sportists un piedzīvojumu pasākumu organizators, kurš šajās telpās iekārtojis savu biroju, vada ekskursijas un piedalās rūpnīcas vēstures izpētē, kā arī Annija Marija Silanagle, "Provodņika" kvartāla radošā direktore.

Ēka – gandrīz tikpat gara kā "Titāniks"

Kādreizējā rūpnīcas ēka karstajā pēcpusdienā, kad tur viesojamies, ir ne pa jokam uzkarsusi. Te mazliet ož pēc sasilušas gumijas, mazliet arī pēc metāla un vecuma – galu galā māja sevī uzsūkusi vairāk nekā 130 gadus ilgās ražošanas vēstures sviedrus un putekļus.

Franču–krievu uzņēmuma "Provodņiks" vēsture aizsākusies 1888. gadā. Rūpnīcas komplekss veidojās industriāli strauji augošajā Rīgas nomalē, un jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tas bija ceturtais lielākais gumijas izstrādājumu ražotājs pasaulē. Populārs stāsts, kas apliecina "Provodņika" mērogu un nozīmi, ir par šeit ražoto grīdas segumu – linoleju –, kas esot izmantots uz tobrīd pasaulē lielākā pasažieru tvaikoņa "Titāniks". "Arī šī ēka ir tikpat gara kā "Titāniks" – 350 metri," saka Annija. Ar piebildi, ka vēl jāpieskaita klāt padomju gados uzceltā balto ķieģeļu piebūve.

"Provodņikā" esot ražotas riepas, kas konkurēja ar "Michelin", bet īpaši populārs produkts bijis gumijas galošas, kuru ražošana, kā liecina Nacionālās enciklopēdijas vietnē publicētie dati, sasniegusi ap 12 miljoniem pāru gadā.

Rūpnīcas komplekss Sarkandaugavā bija un joprojām ir ievērojami lielāks nekā radošajām aktivitātēm atvēlētā baltvācu arhitekta Edmunda fon Trompovska celtā "Provodņika" centrālā ēka. "Jau toreiz tā bija pilsēta pilsētā," stāsta Mārtiņš