No Baibiņas līdz Bārbijai. Lelles latviešu tautiskajos tērpos
Foto: Publicitātes foto

Dziesmu svētku laikā Rīgas ielas, koncertzāles un estrādes ņirb no krāšņiem dažādu Latvijas novadu tērpiem. Tradicionālie tērpi un tajos lietotie ornamenti bijuši iedvesmas avots tautiska stila suvenīriem, kas aizceļos uz daudzām pasaules vietām kā piemiņa no Dziesmu svētku un Latvijas apciemojuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

68 muzeju izstāde "Latvijas gadsimts" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā piedāvā ieskatīties tautiskā stila vēsturē. Ar kādu vizuālo formu palīdzību latvieši pauduši savu nacionālo piederību pēdējo simts gadu laikā? Kā šie piederības apliecinājumi izpaudušies gan privātā, gan valstiskā līmenī?

Lai gan latviešu tradicionālā tērpa un ornamenta izcelsme meklējama gadsimtiem senā pagātnē, tieši Dziesmu svētku tradīcijas uzplaukums 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā mudināja meklēt vizuālus nacionālās piederības simbolus. Tautiskā apģērba meklējumus papildināja tradicionālajā mantojumā balstīts ornaments grafikā un grāmatu mākslā, vēlāk arī lietišķā māksla, dizains un daudzas citas jomas tiecās vizuāli iemiesot "latviskumu". Šie meklējumi vienmēr pastāvējuši un mainījušies mijiedarbībā ar katra laikmeta politisko vidi, sabiedrības izpratni par kultūras vērtībām un estētiku.

Tautiskā stila meklējumus labi parāda lelles tautiskajos tērpos, kuras visā pasaulē kļuva populāras pirms vairāk nekā simt gadiem. 20. gadsimta gaitā šādas lelles bijušas gan kāda cilvēka personīga tuvināšanās paša piederībai latviskajam un rūpīgs rokdarbs, gan ģimenes relikvija un uz ārzemēm līdzi ņemts dārgums, gan arī dāvana vai pat masu produkcija. Šīs lelles savā ziņā ir arī miniatūra formāta liecība par latviskuma manifestāciju pēctecību un pārmaiņām, par vienojošo un atšķirīgo dažādos laikposmos.

Dziesmu svētku nedēļas laikā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā paredzēti vairāki pasākumi, kā arī īpaši gaidīti svētku dalībnieki – uzrādot dalībnieka ID karti, ieeja muzejā un uz visiem pasākumiem ir bez maksas. Katru dienu pulksten 14.00 muzejā notiek ekskursija vēsturnieka vadībā jaunajā izstādē "Latvijas gadsimts", savukārt 8. jūlijā izstādes sadaļā, kas veltīta 1938. gada Dziesmu svētkiem, interesentus gaidīs viens no tās autoriem, LNVM pētnieks Imants Cīrulis. Sadaļā izvietotajā interaktīvā ekrānā iespējams atrast savējos – draugus, radus vai paziņas, kas dziedājuši kādā no 1938. gada svētku koriem. Plašāka informācija: www.latvijasgadsimts.lv.

Tags

Latvijai 100 Latvijas gadsimts Latvijas simtgade
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form