Jēkaba Dravnieka un Indriķa Alunāna 'Konversācijas vārdnīca' (1891–1898)

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Lai arī pati pirmā enciklopēdija latviešu valodā iznāca 1774. gadā (Gothards Frīdrihs Stenders, "Augstas gudrības grāmata"), pirmo vispārīgo enciklopēdiju ar nosaukumu "Konversācijas vārdnīca" izdeva valodnieks, tulkotājs, skolotājs, leksikogrāfs un grāmatizdevējs Jēkabs Dravnieks. No plānotajām 36 burtnīcām tika izdotas 27, no kurām 1. līdz 25. izdeva Dravnieks, bet pēc viņa bankrota 25. līdz 27. burtnīcu – Indriķis Alunāns (Jura Alunāna brālis, "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis). Ik mēnesi bija paredzēts izdot vienu burtnīcu, tādējādi viss darbs pie lasītājiem nonāktu trīs gados, taču līdzekļu trūkuma dēļ darbs mitējās 1898. gadā pie šķirkļa "Kristjans".

Ar rūpību un atbildību enciklopēdijas redakciju vadīja pats Dravnieks, pieaicinot savā komandā dažādus speciālistus – Jāni Krodznieku vēsturē, Jēkabu Lautenbahu latviešu mitoloģijā, Matīsu Siliņu latviešu ģeogrāfijā un kartogrāfijā, Jurjānu Andreju mūzikā, Juri Kalniņu dabas zinībās, Pēteri Stučku tieslietu zinātnēs, Jāni Bergu lauksaimniecībā u. c. Enciklopēdijas pirmo burtnīcu veidošanā piedalījās arīdzan "Dienas Lapas" līdzstrādnieks Matīss Ārons un Jelgavas advokāta Stērstu Andreja palīgs Jānis Pliekšāns.

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Darba vērienīgumu un smagumu atminas arī pats autors: "Es biju pārstrādājies. Tā, piemēram, nebija retas tādas naktis, kurās es, pie "Konverzacijas vārdnīcas" reizēm gandrīz viens pats strādādams, nodarbojies līdz rītam, pulksten 6 rītā gāju gulēt, un 8 rītā biju jau klasē (Dravnieks vēl arvien neatstāja galīgi skolotāja amatu. Lt), kur gan dažkārt bija jāliek smirdspirts zem deguna, lai neaizmigtos." ("J. Dravnieka raksti. I. Biografija un valodnieciski raksti" Līgotņu Jēkaba sakārtojumā).

Kā savā pētījumā "Jēkabs Dravnieks – ideālists latviešu grāmatniecībā" uzsver Nacionālās enciklopēdijas redakcijas kolēģijas dalībnieks, LU profesors Viesturs Zanders, šī enciklopēdija pierādīja "noteiktas sabiedrības daļas nepieciešamību pēc latviešu valodā izdotas uzziņu literatūras, kā arī dažādu nozaru speciālistu spējas šādu izdevumu sagatavošanā".

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Source

Tags

Lasāmgabali Valters Ščerbinskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form