Latvijas padomju enciklopēdija (1981–1988)

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Latvijas padomju enciklopēdiju 10 sējumos ar diviem papildu sējumiem izdeva Galvenā enciklopēdiju redakcija, kuras zinātniskās padomes priekšsēdētājs bija Pēteris Jērāns. Lai arī faktu ziņā grāmatas ir ļoti visaptverošas un izsmeļošas, šos tumšzaļos sējumus neizbēgami iezīmē varas ideoloģiskais zīmogs. Arī Ščerbinskis LTV radījumā "Panorāma" atzina, ka ideoloģijas dēļ to mūsdienās bieži vairs nav iespējams izmantot, taču no metodoloģiskā viedokļa tā ir precīza un profesionāli izstrādāta.

Padomju enciklopēdijas redakcijā darbojās arī Astrīda Iltnere, kura nu ir viena no Nacionālās enciklopēdijas redaktorēm. Viņa uzsver būtiskās atšķirības darbā abu enciklopēdiju redakcijās, par svarīgu aspektu minot tieši autora atbildību, jo šodien zem katra šķirkļa ir autora vārds un uzvārds, bet padomju enciklopēdijā tā nebija.

Iltnere Galvenajā enciklopēdiju redakcijā strādāja kopš 1973. gada, un, gatavojot Latvijas padomju enciklopēdiju, 1980. gadā darbā tika pieņemti aptuveni 80 cilvēki. Tika izstrādāti visai pārdomāti metodiskie norādījumi, un jau gada laikā izdošanai bija gatavs pirmais sējums.

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

"Viss tika rakstīts ar roku, uz kartona kartītēm tika veidots šķirkļu saraksts, ko pēcāk ar rakstāmmašīnu pārdrukāja. Grafiki bija dzelžaini, kā rezultātā no 1981. līdz 1988. gadam iznāca 10 sējumi un divi papildsējumi," stāsta Iltnere. Tas bija iespējams vienīgi stingrās metodikas un plašās redakcijas dēļ – bija gan literārās kontroles, gan zinātniskās kontroles redakcija, bibliogrāfs, terminologs, kartogrāfs un mākslinieks, turklāt katrai nozares redakcijai bija savs jaunākais redaktors.

Viens teksts izgāja cauri vidēji sešiem darba posmiem. Vispirms to rediģēja nozares redakcijā, pēc tam nozaru redakcijā, tad to lasīja zinātniskā kontrole, pēc tam – literārā kontrole, kam sekoja terminologs un bibliogrāfs. Gatavo variantu lasīja un apstiprināja galvenais redaktors, bet pēc tam teksts tika nodots pārrakstīšanai un visbeidzot – korektūrai.

Turklāt Latvijas Padomju enciklopēdija nebija vienīgā, pie kuras tika strādāts. Paralēli iznāca virkne citu unikālu enciklopēdiju – Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, Mitoloģijas enciklopēdija, divos sējumos, "Planēta", "Alfa un Omega", Mazā mākslas enciklopēdija, 17 sējumi, Latvijas daba sērijā "Latvija un latvieši" pirmie trīs sējumi u. c.

Tiesa, informācijas atlase neizbēgami notika saskaņā ar režīmu. "Bija jāraksta par sociālistiskā darba varoņiem, Ļeņina ordeņa kavalieriem utt., pat ja tas, piemēram, bija uzbeku traktorists. Taču šajā enciklopēdijā noteikti ir vērtības, kuras ideoloģija nevar sabojāt, piemēram, eksaktās zinātnes, māksla, ievērojami literāti," rezumē Iltnere, uzsverot, ka darbs pie enciklopēdiju veidošanas jebkurā gadījumā ir svētīgs un to nevar darīt, ja nemīl.

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Source

Tags

Lasāmgabali Valters Ščerbinskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form