Ričards Rodžerss dzimis Florencē 1933. gadā. 1939. gadā ģimene aizbēga no Musolīni režīma un apmetās uz dzīvi Anglijā. Ar disleksiju sirgstošais Rodžerss pameta skolu 1951. gadā un izcīnīja iespēju mācīties Londonas Arhitektūras asociācijas skolā, kas bija pazīstama ar savu ievirzi uz modernismu. Arhitektūras studijas Rodžerss pabeidza Jēlas universitātē ASV 1962. gadā. Ričards Rodžerss 1986. gadā saņēma Francijas Goda Leģiona ordeni, bet 1991. gadā – tika iecelts bruņinieka kārtā.
Britu arhitekts savas dzīves laikā saņēma vairākus nozīmīgus apbalvojumus par saviem projektiem, to vidū jāizceļ 2007. gadā iegūtā ievērojamā Prickera balva. Ričards Rodžerss bija viens no tā dēvētās haiteka ("high-tech") arhitektūras kustības pionieriem – šo arhitektūras stilu raksturo tādu rūpniecisko materiālu kā stikls un tērauds plaša izmantošana. Piedāvājam Ričarda Rodžersa nozīmīgāko arhitektūras sasniegumu izlasi.
Žorža Pompidū centrs Parīzē
Viens no pasaulē pazīstamākajiem mākslas un kultūras centriem, ko Ričards Rodžerss izstrādāja kopā ar itāļu arhitektu Renco Piano. Viņu drosmīgajam projektam izdevās uzvarēt vairāk nekā 600 darbu konkurencē, un tā novatoriskums slēpās vienkāršā risinājumā – izvietot visas ēkas komunikācijas ārpusē, atstājot interjeru brīvu jebkādiem nepieciešamajiem pielāgojumiem. Centra būvniecība norisinājās no 1971. līdz 1977. gadam.
Ēkas ārpusē izvietotie komunikāciju elementi ir katrs savā krāsā — ūdens caurules ir zaļas, ventilācijas caurules zilas, elektrības vadi dzelteni, lifti sarkani, bet armatūra balta. Tāpat ēkas ārpusē ir izvietoti arī lifti un eskalatori. Pompidū centrā atrodas Francija nacionālais modernās mākslas muzejs, kā arī plaša bibliotēka, dizaina centrs un Eiropas mūzikas pētniecības institūts.
Loida ēka Londonā
Loida apdrošināšanas sabiedrībai uzbūvētais debesskrāpis Londonas biznesa centrā bija nākamais lielais Rodžersa haiteka projekts pēc Pompidū centra. Šīs ēkas celtniecība tika pabeigta 1986. gadā, un arī to izceļ Rodžersam raksturīgais risinājums izvietot ēkas komunikācijas un liftus ārpusē, lai interjers būtu plašāks un ērti pielāgojams. Arī šajā gadījumā Rodžersa projekts kļuva par konkursa uzvarētāju – to 1978. gadā izsludināja apdrošināšanas sabiedrība "Lloyd's of London", kas vēlējās no 1928. gadā celtās sākotnējās biroja ēkas pāriet uz mūsdienu prasībām atbilstošām telpām.
Pats Rodžerss kādā intervijā norādīja, ka pasūtītājs vēlējās ēku, kas izskatītos mūsdienīgi arī nākamajā gadsimtā un atbilstu viņu arvien augošajām prasībām. 2011. gadā Loida ēkai tika piešķirts 1. kategorijas kultūras mantojuma statuss – tobrīd tā bija jaunākā ēka Lielbritānijā ar šādu statusu.
Tūkstošgades kupols Londonā
Šī ēka kļuva par vienu no pretrunīgāk vērtētajiem Ričarda Rodžersa projektiem. Kupols tika uzbūvēts Grīnvičas pussalā vērienīgas izstādes eksponēšanai par godu jaunās tūkstošgades pienākšanai. Kupola būvniecība ietvēra plašas degradētas teritorijas atjaunošanu, kāds no arhitektūras kritiķiem to vēlāk nodēvēja par "toksisko atkritumu kupolu". 1999. gada nogalē atvērtais kupols bija pieejams publikai visu 2000. gadu, taču apmeklētāju skaits nesasniedza pat pusi no cerētā.
Līdenhola ēka Londonā
2014. gadā pabeigtā Līdenhola ēka ir viens no pēdējiem ievērojamākajiem Ričarda Rodžersa darbiem. Tas ir 225 metrus augsts debesskrāpis Londonas biznesa centrā, netālu no Loida ēkas – cita Rodžersa arhitektūras sasnieguma. Līdenhola ēka jau būvniecības laikā iesauca par "siera rīvi" – tās neparastās formas dēļ. Šobrīd ēka veiksmīgi funkcionē kā biroju ēka.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas ēka Strasbūrā
1994. gadā pabeigtā ēka tika projektēta tieši Eiropas Cilvēktiesību tiesas vajadzībām, un Ričarda Rodžersa birojs to radīja sadarbībā ar franču arhitektu Klodu Bušēru. Arhitektu mērķis bija radīt simbolisku ēku, kas neizskatītos pēc pieminekļa, kā arī padarīt to atvērtāku un mājīgāku par ierastajiem tiesas namiem. Projektēšanas laikā ēkas sākotnējo platību nācās strauji palielināt, jo sabruka Padomju Savienība un ES pievienojās plašāks valstu skaits.
Ēkā plaši izmantoti dabiskā apgaismojuma un ventilācijas risinājumi. Galvenās instances – tiesa un komisija – atrodas katra savā ēkas apaļajā nodalījumā, bet biroji izvietoti aiz ēkas esošajā garajā "astē".
Britu raidorganizācijas 'Channel 4' ēka Londonā
Britu televīzijas kanāla "Channel 4" mītne atrodas Vestminsterā, Londonā. Ričarda Rodžersa arhitektu birojs tika izvēlēts no trīs galvenajiem pretendentiem, un ēkas būvniecība noritēja no 1990. līdz 1994. gadam. To veido divi četru stāvu biroju kompleksi, kas savienoti ar centrālo ieejas bloku L veida formā.
'Inmos' mikroprocesoru rūpnīca Ņūportā
1982. gadā uzceltā rūpnīcas ēka Ņūportā bija pirmais Ričarda Rodžersa darbs Velsā. Sākotnēji tajā atradās "Inmos" mikroprocesoru ražotnē, taču 2021. gadā ēka nonāca uzņēmuma "Nexperia" īpašumā. Galvenais nosacījums, ko izvirzīja pasūtītāji, bija ātrs celtniecības process – ēkai bija jābūt gatavai gada laikā, turklāt gan mikroprocesoru ražotnei, gan biroju telpām un personāla ēdnīcai jāatrodas zem viena jumta. "Inmos" rūpnīca tika radīta kā moduļu konstrukcija – tās komponenti tika izgatavoti dažādās vietās uzstādīšanai Ņūportā.
Arhitektūras kritiķis Reiners Benems nodēvēja "Inmos" rūpnīcu par pirmo patieso izaicinājumu 20. gs. 80. gadu arhitektūrā. Par šo projektu Ričarda Rodžersa birojs saņēma vairākus nozīmīgus apbalvojumus.
Barahasas lidostas ceturtais terminālis Madridē
Barahasas lidosta Madridē darbojas jau kopš 1933. gada, taču jaunās tūkstošgades sākumā piedzīvoja nozīmīgas pārmaiņas. Viena no ievērojamākajām bija Ričarda Rodžersa projektētais ceturtais terminālis – viens no lielākajiem pasažieru termināļiem pasaulē. Sākotnējais uzstādījums bija radīt patīkamu un nomierinošu noskaņu pasažieriem pirms ceļojuma, tāpēc konstrukcijā izmantoti stikla paneļi dabiskā apgaismojuma ieplūšanai ēkā, kā arī citi neparastāki materiāli un krāsu kombinācijas – bambusa pārklājums griestiem, dzeltenas griestu sijas un pelēkas betona pamatnes harmonijā ar krēmkrāsas grīdu, kas klāta ar marmoru.
Hītrovas lidostas piektais terminālis Londonā
Paralēli jau minētajam Barahasas lidostas jaunajam terminālim Ričarda Rodžersa birojs strādāja arī pie nacionālā lepnuma – Hītrovas lidostas – jaunā termināļa projekta. Projektēšana tika uzsākta jau 1993. gadā, bet paša termināļa būvniecība noslēdzās tikai 2008. gadā un izmaksāja 4,3 miljardus britu mārciņu. Arī šajā terminālī Rodžersa arhitektu komanda īstenoja līdzīgus principus kā Barahasā – daudz dabīgā apgaismojuma un brīvas telpas, lai pasažieri šeit justos mājīgi un nepiespiesti.
Megijas centrs Londonā
-
Megijas centri ir īpašas aprūpes iestādes vēža slimniekiem Apvienotajā Karalistē un Honkongā, kur tie parasti izvietoti slimnīcu tuvumā, taču darbojas neatkarīgi. Šo centru mērķis nav medicīniskā aprūpe, bet atbalsta, informācijas un praktisku padomu sniegšana slimniekiem. Ričarda Rodžersa komandas projektētais Megijas centrs atrodas Hamersmitā, Londonā, pie Čeringkrosas slimnīcas.
Par šo 2008. gadā pabeigto ēku Rodžersa komanda saņēma vairākus apbalvojumus, un tas tika nosaukts par Gada projektu Londonā. Saņemto Stērlinga balvas naudas prēmiju arhitektu birojs ziedoja vēža pacientu aprūpes centram.