No Stounhendžas līdz Banksijam. Astoņas mākslas vēstures mistērijas
Foto: Kārlis Dambrāns/Xuan Che/Shutterstock

Spekulācijas un minējumi par un ap Leonardo da Vinči slavenāko gleznu – pirms vairāk nekā 500 gadiem radīto "Monu Lizu" – nav rimušās līdz pat mūsdienām. Vieni uzskata, ka gleznā redzama auduma tirgotāja Frančesko Džokondas trešā sieva Liza Džokonda, citi – ka tā ir da Vinči māte Katrīna, savukārt vēl pastāv versija, ka gleznā redzamā noslēpumaini smaidošā sieviete ir pats mākslinieks.

Taču "Mona Liza" nebūt nav vienīgais piemērs mākslas vēsturē, kas licis cilvēkiem lauzīt prātus, cenšoties atklāt tam "astē iesēdušos" mistēriju. "Artsy" apkopojis astoņas, iespējams, mazāk zināmas, taču nekādā ziņā ne mazāk intriģējošas kultūras vēstures mīklas, kas nodarbinājušas mākslas vēsturniekus un ekspertus desmitiem un pat simtiem gadu.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

No Stounhendžas līdz Banksijam. Astoņas mākslas vēstures mistērijas

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus