Foto: LETA/AP
Mākslinieks nav profesija, kurai nodoties no deviņiem līdz pieciem, bet pārējā laikā "būt pašam". Būt par mākslinieku nozīmē dzīvot nemitīgos radīšanas procesu dažādajos līmeņos, kas aptver visas dzīves sfēras – sākot no gluži ikdienišķas un šķietami garlaicīgas sadzīves un beidzot ar tērpšanos un iziešanu sabiedrībā.

Frīdai Kalo pieder vārdi: "Skaitums un neglītums ir mirāža, jo beigās citi redz tikai to, kas mums ir iekšpusē." Jā, taču iesākumā mūsu uzmanību piesaista tieši ārējais tēls, kas vedina uz domām, ka "tur kaut kam ir jābūt".

Esam apkopojuši 10 starptautiska un lokāla mēroga mākslas pasaules pārstāvjus, kuru vizuālais tēls ir kļuvis tikpat ikonisks kā viņu mākslas darbi.

Frīda Kalo

Foto: AP/Scanpix/LETA

Meksikāņu gleznotājas Frīdas Kalo stils atspoguļoja viņas iekšējo pasauli – spēcīgu, komplicētu un pilnībā unikālu. Viņas aksesuāri – ziedu kroņi, filigrānas sudraba rotaslietas un dzimtās Meksikas nacionālie elementi – bija gan viņas apģērba, gan arī mākslas darbu neatņemamas sastāvdaļas, kļūstot par viņas stila raksturojošiem elementiem.

Foto: AP/Scanpix

Poliomelīta un tramvaja negadījuma rezultātā Kalo kājas nebija vienāda garuma, tāpēc šo defektu viņa slēpa zem grezni izrotātām tradicionālajām meksikāņu kleitām. Bagātīgi drapētajiem svārkiem bija arīdzan konceptuāla nozīme – līdzīgus svārkus nēsāja Tehuantepekas reģionā, kas bija pazīstams ar savu matriarhālo sabiedrību, kuru pārvaldīja spēcīgas sievietes.

Kalo akcentēja arī savas raksturīgākās fiziskās pazīmes – ar melnu zīmuli iekrāsoja tumšākas savas jau tā kuplās uzacis, kuras viņas vīrs Djego Rivjera dēvēja par "kolibri spārniem". Tāpat Frīdas stila pazīme bija ar krāsainām lentēm un dārza ziediem izrotāti mati.

Visi šie elementi laika gaitā kļuva neatdalāmi arī no viņas revolucionārajiem mākslas darbiem un ugunīgās personības, kas pēcāk iedvesmojuši slavenus modes dizainerus – Rikardo Tisči (Riccardo Tisci), Žanu Polu Gotjē, "Dolce & Gabbana" u.c.

Žans Mišels Baskjā

Foto: Caters News/Scanpix/LETA

Astoņdesmito gadu kulta filmā "Downtown 81" Baskjā klīst par Ņujorkas ielām tērpies pārlieku lielā mētelī, no kura ārā spraucas krekls ar sarkanu apkaklīti, bet uz galvas mezglā sasieti dredi. Kādā brīdī viņš no savas dziļās kabatas izvelk krāsas baloniņu un sāk pūst uz sienas dzejas rindas.

Brīnumbērns-neoekspresionists ir slavens ar plaša spektra vēsturisku un kulturālu atsauču ietveršanu savos mākslas darbos, sākot no Saja Tvomblija (Cy Twombly) abstrakcionisma un beidzot ar dzimtajā Bruklinā iemācītās grafiti un hiphopa valodas. Tikpat eklektiska bija arī viņa garderobe. Kostīmu mākslinieks Džons Dans (John Dunn), kurš radīja tērpus 1996. gada biogrāfiskajai filmai par Baskjā, mākslinieka stilu raksturoja kā "retro satiek hiphopu un studentu-bagātu vecāku bērnu, un rodas dievišķa iedvesma".

Foto: NY Times/Scanpix/LETA

Un neatkarīgi no tā, uz kurieni viņš devās, Baskjā prata gaumīgi sakombinēt nonēsātus "Adidas" t-kreklus ar 800 dolārus vērtiem uzvalkiem, ar krāsu notrieptas džinsu bikses un pieklājīgas žaketes, polo kreklus un treniņbikses.

Baskjā eklektika iedvesmoja japāņu modes nama "Comme des Garçons" dibinātāju un modes dizaineri Rejas Kavakubo (Rei Kawakubo), kuras 1987. gada modes skatē pa mēli defilēja pats Baskjā.

Foto: NY Times/Scanpix/LETA

Endijs Vorhols

Foto: Reuters/Scanpix

Luīze Buržuā

Foto: NY Times/Scanpix/LETA

Buržuā celmlauzes – skulptūras, gleznas un performances – bieži vien ietver vēstījumu par seksualitāti un sievietes ķermeņa skaistumu. Tāds bija arīdzan viņas stils – sievišķīgs, turklāt kalpoja kā instruments, lai "piesaistītu uzmanību septiņdesmito gadu vīriešu dominētajā mākslas pasaulē," izdevumam "Artsy" skaidro vizuālās mākslas zinātniece Dr. Alise Blekhērsta.

Sava garā mūža laikā Buržuā noslīpēja savu stilu līdz sīkumiem – viņas "rokraksts" bija zvejnieku cepures un beretes, futūristiskas saulesbrilles un apjomīgi kažokādas mēteļi, kas padarīja masīvāku viņas smalko stāvu. Buržuā darbi bija apliecinājums mākslinieces uzskatam, ka apģērbam piemīt spēja šokēt, mainīt perspektīvu un pavedināt. Septiņdesmitajos gados viņa radīja savas pirmās "valkājamās skulptūras" - lateksa "izbāzeņus" ar izciļņiem, kas atgādina krūtis.

Savā 1978. gada performancē "Modes šovs no ķermeņa daļām" ("A Fashion Show of Body Parts") gan sievietes, gan vīriešus viņa ietērpa vienādos maisveidīgos apmetņos, iedvesmojot Reju Kavakubo un Huseinu Čalajanu (Hussein Chalayan).

Foto: NYT/AP/Scanpix/LETA

Joko Ono

Foto: Reuters/AP/Scanpix

Džemma Skulme

Foto: LETA
Foto: LETA

Piezemēti, klasiski toņi un elegants siluets, atsevišķi koši akcenti un interesanti ornamenti – nekādu izaicinošu krāsu vai eklektisku stila sajaukumu. Džemma Skulme ir sieviete, uz kuru atskatās un ievēro, gan apģērba, gan personības šarma dēļ.

Foto: LETA

Foto: LETA

Kristians Brekte

Foto: DELFI/LETA

Ieva Iltnere

Foto: LETA

Foto: LETA

Aigars Bikše

Foto: F64/Privātais arhīvs

Foto: F64
Foto: LETA

Maija Tabaka

Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs/LETA
Foto: DELFI
Foto: LETA
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!