Konference pulcēs folkloristus, etnogrāfus, sociologus, vēsturniekus un citu nozaru pārstāvjus – pētniekus, kuri divu dienu laikā nolasīs 21 zinātnisko referātu. Īpaši pievēršoties padomju okupācijas mantojumam, plašais referātos aplūkoto tēmu loks ietver gan nozares vēstures pētījumus, gan folkloras un nacionālās mākslas attiecības, tautas dziedniecību un politisko varu, tāpat arī Dziesmu svētkus, Baltā galdauta svētkus un citas mūsdienu tradīcijas.
Tostarp būs klausāma arī sociologa Mārtiņa Kaprāna plenārlekcija par tradicionālisma apdraudētību Latvijas publiskajā telpā, mutvārdu vēstures zinātnieces Ievas Gardas-Rozenbergas stāstījums par holokaustu un romu glābējiem un LU Latvijas vēstures institūta vadošās pētnieces Anetes Karlsones referāts par tautiskā tērpa tradīcijām Padomju Latvijā. Pirmo reizi konferencē viesosies Igaunijas folkloras krātuves pētniece Ave Goršiča (Ave Goršič), kura savā priekšlasījumā aplūkos folkloras kalpošanu valstij un politiskajai ideoloģijai.
Tradīciju un folkloras saistība ar latviešu nacionālo identitāti un ceļu uz Latvijas valsti akadēmiskajā vidē sen vairs netiek apšaubīta. Šogad konferences rīkotāji aicina paskatīties uz pēdējo simts gadu tuvplāniem, – kā šī saistība ir attīstījusies un transformējusies, ko tradīcijas un to pētniecība nozīmē okupāciju laikā un ko – mūsu brīvvalstī. No 1945. līdz 1990. gadam tradīcijas un to pētniecība piedzīvo fundamentālas izmaiņas, kuras nepieciešams pārdomāt no institūciju, nozaru, personu un citām vēstures perspektīvām. Kā šis mantojums var kalpot mūsdienās? Ko tas ir devis vai atņēmis ar tradīcijām saistīto humanitāro zinātņu attīstībai? Vienlīdz nozīmīgi ir mēģināt izprast tradīciju lomu mūsdienās un to attiecības ar valsti, kuras klātbūtne ir vienlīdz būtiska kultūras procesam un pētniecībai. Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē šī gada Krišjāņa Barona konferences dalībnieki.
Programma un papildu informācija atrodama rīkotāju mājaslapā, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta "Facebook" lapā.
