Savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balva piešķirta Sofijai Kozlovai.
Žūrija Gada balvai mākslas kritikā bija nominējusi Annu Auziņu, Valdu Čakari, Stellu Pelši un Santu Remeri.
Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balva tika pasniegtas sarīkojumā "NN NAKTS" Jaunajā Rīgas teātrī.
Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu, teikts: "Valda Čakare ir teātra kritikas "Mona Liza". Piekļūstot ļoti tuvu izrādei, Valda Čakare sevi patur noslēpuma un privātuma zonā. Delikātuma un inteliģences aizsegā var atļauties būt gan sarkastiska, gan ironiska, gan arī pašironiska. Valdas Čakares fundamentālās profesionālās zināšanas un vērīgā acs apvienojumā ar rotaļīgu vieglumu rada pārliecinoši elegantu rakstības stilu. Viņas recenzijas ir aizraujošs intelektuāls piedzīvojums, kuras jo pievilcīgākas padara fakts, ka Valdai Čakarei nav svarīgi uztiept savu patiesību kā pēdējo vārdu. Cilvēks, kurš zina un spēlējas, pasaka savu vērtējumu, dara to nepārprotami un atstāj mūs līdz nākamajai reizei."
Žūrija īpaši atzīmēja Valdas Čakares publikācijas kroders.lv un satori.lv.
Kopā ar balvu Valda Čakare saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".
Jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma Sofija Kozlova. Žūrijas ieskatā jauniem kritiķiem ir raksturīgi runāt par savu personisko pieredzi – kā viņi nokļuvuši līdz izrādei vai ar kādiem ikdienišķiem un metafiziskiem sarežģījumiem sastapušies recenzijas rakstīšanas procesā. Savukārt Sofijas Kozlovas filozofiskās esejas par mākslas pieredzi ir kaut kas pilnīgi cits – tās ir personiski, pašaizliedzīgi domas meklējumi, kas ar katru gadu kļūst arvien interesantāki.
Žūrija izcēla Sofijas Kozlovas publikācijas punctummagazine.lv un satori.lv.
Kopā ar Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvu Sofija Kozlova saņem stipendiju, kuru 500 eiro apjomā atbalsta SIA "Kurekss".
Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins saka, ka šogad Normunda Naumaņa "balvai mākslas kritikā izvirzītas tikai sievietes. Vai tas norāda uz dzimumu nevienlīdzību tādā ziņā, ka kritiķa profesija ir kļuvusi par vienu no sliktāk apmaksātajām Latvijas darba tirgū un to izvēlas sievietes, kas pieradušas saņemt mazāk par vīriešiem? Vai sievietes ir labākas kritiķes, jo spēj dziļāk un personiskāk izjust mākslinieka darbu un vēstījumu? Bet varbūt viņas no mazotnes audzinātas uzņemties rūpes un gādību par visu jauno, topošo un skaisto? Kritika ir svarīga mākslas radīšanas, izaugsmes un nobriešanas procesā, tāpēc varam priecāties, ka tā Latvijā atrodas drošās rokās."
Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi nacionālās nozīmes balvas statusu un atbalsta balvas pasniegšanas ceremoniju "NN NAKTS".
Tā norisinājās Jaunajā Rīgas teātrī ar devīzi "Nebeidzamais Neizšķirts" veltīta mākslas un kritikas mūžīgajai cīņai, kas rada un piedzīvo viena otru.
Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015. gadā nodibināja Normunda Naumaņa biedrība.
Lēmumu par šī gada nominantiem pieņēma biedrības izveidota žūrija: tās priekšsēdētājs filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Undīne Adamaite, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.
Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā un Jaunā kritiķa veicināšanas balvai varēja pieteikt autorus, kas aizvadītā gada laikā darbojušies teātra, kino, literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras, dizaina un dejas mākslas kritikas jomā. Balva tiek pasniegta reizi gadā.
