Ieskandinot Baltijas ceļa trīsdesmitgades svinības Latvijā, piektdienas, 23. augusta agrā rītā lidostā "Rīga" noritēja unikāls notikums – vairāk nekā 100 dejotāju no Mārupes un Babītes novada deju kolektīviem uz lidostas skrejceļa izdejoja vienu no cēlākajām latviešu nacionālajām dejām – Gatves deju.

Deju izpildīja Mārupes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs "Mārupieši", Mārupes novada jauniešu deju kolektīvs "Mārupe" un Babītes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dārta" – kopā vairāk nekā 100 dejotāju. Deju kolektīvi kopā ar saviem vadītājiem šim notikumam radījai īpašu horeogrāfiju, lai dejas raksti iekļautos skrejceļa platībā. Tiešraides laikā deja bija vērojama ne tikai no zemes, bet arī elpu aizraujošos tvērumos no putna lidojuma.

Deja ir lidostas "Rīga" un deju kolektīvu veltījums Latvijai Baltijas ceļa trīsdesmitgadē, simboliski sasaistot pagātni un nākotni un atgādinot par trīs Baltijas valstu vienotību gan tolaik, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai parādītu pasaulei savu apņemšanos atgūt brīvību, gan šodien, kad Dzelzs priekškars sen ir kritis un Rīga kā centrālais aviosatiksmes mezgls savieno Baltiju ar visu pasauli.

Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs: "Pirms trīsdesmit gadiem, kad man bija tā laime uzrunāt Baltijas tautu dzīvo ķēdi, man pašam tikko kā bija pārkāpts trīsdesmit gadu slieksnis. Lielāko daļu no šiem trīsdesmit gadiem es biju nodzīvojis tautu cietumā, ko sauc par PSRS. Latvijā bija sagrauta ekonomika, mums nepiederēja ne mūsu zeme, ne mūsu ūdeņi, ne arī gaisa telpa. Baltijas ceļš bija nozīmīgs pagrieziens, šis pagrieziens notika mūsu sirdīs – mēs kļuvām apņēmīgi, drosmīgi, mēs kļuvām pašlepni. Un tieši tāpēc šodien viss, kas ir Latvijā, pieder mums. Mēs varam doties jebkurā pasaules virzienā un virs mūsu galvas ir brīvas Baltijas debesis. Šodien visus uz brīvās Latvijas skrejceļa es sveicu atkal. Mēs stāvam uz Baltijas ceļa, mēs turpinām Baltijas ceļu, un mēs joprojām lidojam pretī brīvībai".

Gatves deja šai unikālajai performancei izvēlēta, jo, kā atzīst paši dejotāji, tā ir deju deja – vienkārša un vienlaikus visspilgtākā latviešu dejas būtības atklāsme. Sākotnēji radusies kā kāzu deja, tā ar augumu staltumu, tērpu greznumu un kustību cēlumu ataino solījumu, ko cilvēki dod cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Taču mūsdienās Gatves deja nes arī daudz dziļāku vēstījumu, simbolizējot tautas gara spēku, pašapziņu un lepnumu par dzimto zemi, kas ļāvis latviešu tautai cauri kariem, okupācijām un deportācijām saglabāt nacionālās vērtības un ticību savai valstij.

1989. gada 23. augustā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, ar 675,5 kilometru garu dzīvo ķēdi savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Šī nepieredzētā nevardarbīgās pretošanās akcija pievērsa pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai un kļuva par neatkarības kustības simbolu.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Baltijas ceļš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form