Foto: LETA
Otrdien, 29. oktobrī, pulksten 18.00, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks diskusija par Neatkarības kara atspoguļojumu kino, literatūrā un citās mākslās, kurā piedalīsies kino vēsturniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Inga Pērkone-Redoviča, literatūrzinātniece Dr. phil. Dace Lūse, kinorežisors un filmas "Bermontiāda" autors Askolds Saulītis, vēsturnieks, filmas "Dvēseļu putenis" konsultants Dr. hist. Jānis Šiliņš, portālu "Delfi" informē muzeja pārstāve Rudīte Menģelsone.

Neatkarības kara iemūžinājumam mākslās, svētku tradīcijās un piemiņas dienu kalendārā ir bijusi būtiska loma Latvijas kultūras atmiņas veidošanā par savas valsts izcīnīšanu un nacionālajiem varoņiem. 20.-30. gados Neatkarības karš un vēl dzīvie tā varoņi bija svarīgs patriotiskās audzināšanas pamats, tas kalpoja par tautas vienotības un brīvības gribas apliecinājumu. Jau pirmajā desmitgadē pēc kara beigām tapa kinofilmas "Es karā aiziedams", "Laiku viesulī", "Lāčplēsis", rakstniecībā – Annas Brigaderes piezīmes prozā "Dzelzs dūre", Jāņa Akuratera stāstu krājums "Klusums un gaisma", arī daudzi dzejas darbi un teātra iestudējumi.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir zināšanas un izpratne par Neatkarības karu un tā atspoguļojums mākslās šodien. Latvijas simtgades pasākumu organizatoru izvēlētais vadmotīvs 2019. gadam ir "Varonība". Jo īpaši mūsdienās par svarīgāko varoņstāstu kļuvusi cīņa pret Pāvela Bermonta karaspēku un Rīgas atbrīvošana 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Vai šie notikumi joprojām kalpo par rosinošu vielu jaunradei? Un kādus Bermontiādes akcentus izvēlētos šodienas mākslinieks un kādus – vēsturnieks?

Dažādu jomu pārstāvji sarunāsies par Neatkarības kara varoņstāsta veidošanu 20.-30. gados un mūsdienās. Kāds ir bijis galvenais šī stāsta vēstījums literatūrā, teātrī un kino? Kuras ir visbiežāk uzsvērtās Bermontiādes vēsturiskā un pārlaicīgā stāsta šķautnes un kas biežāk ticis noklusēts? Vai vēsturnieki var piekrist tieši šo kauju izšķirošajai nozīmei?

Neatkarības kara tēmas bagātīgais atspoguļojums mākslās ļauj risināt arī jautājumu par vēstures un mākslas svarīgo, bet sarežģīto mijiedarbību. Kādus nospiedumus mākslas darbu piedāvātās versijas atstājušas uz Latvijas Neatkarības kara izpratni tagadējā sabiedrībā, un vai tas atvieglo vai drīzāk apgrūtina vēsturnieku skaidrojumus?

Diskusija notiks izstādē "Latvijas gadsimts" kā viens no LNVM "Vēlo otrdienu" lekciju cikla pasākumiem. Tās ilgums apmēram 1,5 stunda. Ieeja – par brīvu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!