Ceturtdien, 2. decembrī pulksten 18.00 grāmatnīcā un kultūras krustpunktā "1/4 Satori" Lāčplēša ielā 31 notiks Mākslas menedžmenta un informācijas centra (MMIC) sadarbībā ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) piedāvātā izstādes "Vilciens vēl nav aizgājis" kataloga atvēršanas svētki, portālu "Delfi" informē pasākuma rīkotāji.

Katalogs piedāvā izsmeļošu izstādē eksponēto mākslas darbu vizuālo materiālu un dzelzceļa stacijās izstādīto rakstnieku prozas un dzejas darbus. Izstādes katalogā ir ietverts LDz pārstāvja Toma Altberga vēsturisks skatījums uz posma Rīga-Dubulti dzelzceļa stacijām un sociālantropologa Viestura Celmiņa eseja "Līdz stacijai un atpakaļ", kurā autors polemizē par vilciena staciju funkciju attīstību un to mutāciju.
Speciāli šim katalogam izstādē iesaistītie rakstnieki veltīja nelielus domrakstus astoņām vilciena stacijām, savukārt mākslinieki sniedza savu mākslas darbu koncepijas attēlojumu, informē MMIC.

Izstādes "Vilciens vēl nav aizgājis" katalogs veidots ne tikai kā vizuāls un informatīvs materiāls par jau notikušo izstādi – autori arī mēģina turpināt diskusiju "šodienas kultūrtelpas kontekstā par vilciena staciju sociālajām un kultūras funkcijām".

Izstāde notika dzelzceļa staciju posmā: Rīga –Torņakalns – Zasulauks – Imanta – Lielupe – Dzintari – Majori - Dubulti, laikā no 14. augusta līdz 1. novembrim. Tajā piedalās astoņi Latvijas mākslas vidē labi zināmi mākslinieki - Kirils Panteļejevs, Voldemārs Johansons, Kristaps Gulbis, Aigars Bikše, Edgars Ošs, Izolde Cēsniece-Suipe, Ginters Krumholcs, Asnāte Bočkis un astoņi literārajā vidē aktīvi darbojošies latviešu rakstnieki - Inga Žolude, Laima Muktupāvela, Inga Ābele, Jānis Rokpelnis, Arvis Viguls, Eduards Aivars, Uldis Bērziņš un Gundars Ignats.

Līdz ar pasažieru vilcienu pārvadājumu uzsākšanu 20. gadsimtā dzelzceļa stacijas pildīja gan sociālās, gan kultūras funkcijas, kas bija sava veida centri, kur cilvēki satikās, komunicēja, uzkavējās kafejnīcās, iepazinās ar jaunākajām laikrakstu ziņām un sludinājumiem. "Līdz ar privātā autotransporta popularitātes pieaugumu vilcienu kā pārvietošānās līdzekli sāka izmantot aizvien retāk, tādejādi vilciena stacijas zaudēja savu aktīvo sociālo un kultūras nozīmi. Šodien labi var redzēt dzelzceļa staciju noplukušo esamību – telpu tehniskais un vizuālais stāvoklis ir nepievilcīgs un nolaists, tādēļ cilvēki vairās tajās uzturēties. Tās steidz apdzīvot tikai nelielas biļešu kases un drūmi veikaliņi," vēsta projekta rīkotāji.

Ar projektu "Vilciens vēl nav aizgājis" organizētāji vēlas informēt un pavēstīt sabiedrībai par minēto vilciena staciju agrākajām sociālajām un kultūras funkcijām, cenšoties uzlabot vēsturiski nozīmīgo pieturvietu atmosfēru, ievietojot tajās tieši šim projektam veidotus mākslas darbus un rakstnieku sacerējumus, "tādejādi mēģinot pārvarēt plašo plaisu, kas šodienas kultūrtelpā ir izveidojusies starp lielāko sabiedrības daļu un mākslu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!