Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz tiešsaistes diskusiju par feminisma un sieviešu kustībām Baltijā, kas notiks trešdien, 19. janvārī plkst. 17.30. Diskusijā piedalīsies pētnieki un mākslinieki gan no Latvijas, gan ārvalstīm: Maria Kapajeva (EE), Piret Karro (EE), Agne Bagdžiunaite (LT), Ieva Melgalve (LV), Madina Tlostanova (SE). Diskusijas moderatore: Andra Silapētere (LV). Diskusija veidota sadarbībā ar KUMU mākslas muzeju Tallinā.
Feminisms un tā izpratne strauji mainās visā pasaulē. Šobrīd globālā kontekstā mēs varam runāt par ceturto feminisma vilni, kas priekšplānā izvirza pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, solidaritāti un rūpes par kopīgo gan sociālā, gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā perspektīvā. Šo diskusiju centrā ir kritika, kas vērsta "baltajam feminismam" un tā izslēdzošajai attieksmei pret dažādu rasu sievietēm, kā arī LGBTQIA+ kopienas un transpersonu tiesības, izceļot jautājumus par dzimumu binaritāti. Tomēr feminisma kustības un to vēstures dažādos reģionos norit atšķirīgi, un, kad runājam par atšķirīgiem feminisma modeļiem, varam novērot nesaderību tajā, kā feminisma naratīvi tiek veidoti globālajos Ziemeļos un globālajos Austrumos. Ar šīs diskusijas palīdzību mēs vēlamies uzdot jautājumus, vai feminisma procesi Baltijā tiecas iekļauties un veidojas transnacionālā diskursa kontekstā vai arī paši veido savus naratīvus? Kādi ir stāsti, ko stāstām par feminismu un sieviešu kustībām mūsu reģionā?
Dzimumu līdztiesības politika Baltijā un plašākā postsociālisma reģionā ir sarežģīta, to aizvien izaicina nesenā vēsture, kas ir neatgriezeniski deformējusi līdztiesības ideju. Mēs bieži sastopamies ar pretestību, kas liek attaisnot feminisma klātbūtni mūsu sociālajā, ekonomiskajā un kultūras telpā un skaidrot, ka feminisms un sieviešu kustības nav no ārzemēm aizgūtas tradīcijas, bet ka tām ir dziļa vēsture arī mūsu reģionā. Feminisma noliegums ir novedis pie tādām sekām kā atteikšanās ratificēt Stambulas konvenciju, vardarbības pret sievietēm ģimenē un publiskajā telpā attaisnošanu, kā arī politiskiem instrumentiem, kas veicina naida kurināšanu pret dažādas rases, šķiras un seksualitātes cilvēkiem. Kā šādas lokālās vēstures un procesi sasaucas ar feminismu un tā attīstības trajektorijām pasaulē? Vai transnacionālie procesi tieši mijiedarbojas ar mūsu reģionu? Kāda ir ideju plūsmas specifika Baltijā gan vēsturiski, gan mūsdienās un kā šie jautājumi atklājušies kultūrā un mākslā?
Diskusijas dalībnieki šos jautājumus izskatīs, izsekojot pārmaiņām mūsu reģionā dažādos laika periodos, balstoties gan mākslinieciskās stratēģijās, gan akadēmiskos pētījumos. Ko pie mums var saukt par feminismu? Kā atklājam un izturamies pret sieviešu vēsturēm? Kāds ir sieviešu un feminisma kustību mantojums Baltijā? Vai šīs vēstures joprojām tiek dzēstas un kas to dara? Kā padarīt atmiņu par šīm kustībām laikmetīgu?
Šī ir sestā diskusija projekta "Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā" ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā caur feminisma un sieviešu kustību vēstures prizmu. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs diskusiju ciklu organizē sadarbībā ar Kumu mākslas muzeju.
