Kā informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, starp galvenajiem trūkumiem minams, ka ēkai Latviešu strēlnieku laukumā 1, kuru paredzēts rekonstruēt, piebūvējot piebūvi, nav noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis. Taču saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem būvvalde ēku rekonstrukcijas (pārbūves) projektus izvērtē, ņemot vērā ēku, būvju un to atsevišķu elementu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņus, ko ir tiesīga noteikt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Kā vēl vienu būtisku trūkumu būvvalde min arī apstākli, ka normatīvie akti nosaka prasību, ka pirms būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes, būvniecības ierosinātājam ir jāveic būves vai tās daļas tehniskā apsekošana, bet tehniskās apsekošanas atzinums ir pievienojams būvniecības ieceres iesniegumam. Tehniskās apsekošanas atzinums būvvaldē iesniegtajai dokumentācijai nav pievienots, norāda būvvaldē.
Arī vides pieejamības prasībām, kas projektā daļēji risinātas ielas sarkanajās līnijās, nav pievienots atbildīgas institūcijas saskaņojums. Tādēļ atbilstoši Administratīvā procesa likumam, kas nosaka, ka iestādei ir pienākums iegūt nepieciešamo informāciju, lai panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, kā arī tiesības administratīvā procesa dalībniekiem dot norādījumus un ieteikumus, lai šo informāciju saņemtu, būvvalde ir lūgusi attīstītājam papildināt projektu ar nepieciešamo dokumentāciju.
4.jūnijā būvvaldes padomes sēdē, izvērtējot būvniecības iesniegumu kopsakarībā ar būvvaldes rīcībā esošo informāciju un pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu, padomes locekļi lēma, ka būvvalde pašlaik nevar izsniegt būvatļauju ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi būvniecības iecerei. Būvvalde sniegusi iespēju būvniecības ieceres ierosinātājam novērst konstatētos trūkumus un pagarinājusi administratīvā akta izdošanas termiņu līdz 10.septembrim.
Komentējot Okupācijas muzeja biedrības pausto, ka muzeja rekonstrukcijas būvprojekta vērtēšanu ir ietekmējuši Latvijas mērogā pazīstamu arhitektu personiskie uzskati un centieni projektu apturēt, būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs norāda, ka "šāda biedrības retorika ir nepieņemama". "Jājautā, vai tiešām biedrība, maldinot sabiedrību ar informāciju, ka būvvaldes viedokli ir iespējams ietekmēt, - un pašlaik papildu dokumentācija ir pieprasīta nevis tādēļ, ka iesniegtais projekts ir nepilnīgs, bet gan tādēļ, ka Latvijas sabiedrībā pazīstami arhitekti neatbalsta konkrēto ieceri, - iedomājas panākt, ka būvvalde pienācīgi neizvērtēs iesniegto dokumentāciju un pievērs acis uz projekta nepilnībām," viedokli pauž Vircavs.
Vircavs arī uzsver, ka biedrībai pašlaik nebūtu nepieciešama "spēlēšanās ar sabiedrisko domu un apelēšana pie apdraudējuma muzeja pastāvēšanai", ja attīstītāji laicīgi būtu iesnieguši būvvaldē Okupācijas muzeja rekonstrukcijas tehnisko projektu, kam plānošanas un arhitektūras uzdevums (PAU) bija izsniegts jau 2007.gadā un realizācijas termiņš bija līdz šī gada 5.aprīlim.
2014.gada 1.oktobrī, mainoties Būvniecības likumam un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, likumdevējs bija paredzējis pārejas noteikumus tām būvniecības iecerēm, kas sāktas, spēkā esot vecajam regulējumam. Attiecībā uz tādām būvniecības iecerēm kā Okupācijas muzeja rekonstrukcija pārejas noteikumi atļāva ieceri realizēt pēc iepriekš spēkā esošā regulējuma, ja PAU derīguma termiņš nav beidzies. Ņemot vērā, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam PAU derīguma termiņa laikā būvvaldē bija iesniegts tikai skiču projekts, patlaban iesniegtais tehniskais projekts ir uzskatāms par jaunu būvniecības ieceri, uz ko attiecas visas jaunajos normatīvos noteiktās prasības, skaidro būvvaldē.
Būvniecības iesniegums, kam pievienots būvprojekts ar lūgumu izsniegt būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi objektam " Okupācijas muzeja rekonstrukcija" Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, būvvaldē saņemts 11.maijā.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlikusi Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt.
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība uzskata, ka muzeja rekonstrukcijas būvprojekta vērtēšanu ir ietekmējuši Latvijas mērogā pazīstamu arhitektu personiskie uzskati un centieni projektu apturēt.
Arhitekti savus viedokļus pauduši ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatījuši ārzemēs. Starptautiskajā modernās arhitektūras tīmekļa vietnē "www.docomomo.com" ir ievietots raksts, kurā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanas projekts ir nosaukts par īslaicīgu politisko ambīciju. Muzeja biedrība norādījusi, ka šis ir vienpusējs Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas apraksts ar aicinājumu parakstīt petīciju pret muzeja piebūvi.
Dažu, lai gan Latvijas mērogā atzītu, arhitektu viedoklis, ka ēkas piebūve nav pieļaujama, galu galā nonāk pretrunās. Vieni, kā Jānis Krastiņš, uzstāj, ka pašreizējai ēkai jāpiebūvē cita veida ēka un ka Latviešu strēlnieku laukums jāapbūvē tā, lai atgādinātu pirms kara un kara laikā nopostīto apbūvi. Savukārt citi, kā Andis Sīlis, pauž, ka ēkai nedrīkst piebūvēt neko. Viedokļu atšķirība vedina domāt, ka galvenais protestētāju nolūks ir tikai izjaukt Okupācijas muzeja projektu, uzsvēruši muzeja biedrības pārstāvji.
Jau vēstīts, ka Okupācijas muzeja biedrības pārstāvji pauž bažas, ka rekonstrukcijas projekta apturēšanas laikā varētu būt apdraudēta muzeja darbība. Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret "Nākotnes nama" būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.
