Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes locekļu amatu konkursa rezultātu ignorēšana liecina par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes (NA) atteikšanos īstenot labas pārvaldības principus Latvijas Nacionālās operas valdes izveidē, paziņojumā medijiem norāda LNO Juridiskās un personāla daļas vadītāja Beata Galzone.
Publiskojot lēmumu par trim valdes locekļiem, ministre rīkojusies, ignorējot normatīvajos aktos noteikto kārtību par LNO valdes locekļu iecelšanu.
Latvijas Nacionālās operas likuma 7.panta pirmā daļa paredz, ka kultūras ministrs valdes locekli amatā ieceļ, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem. Latvijas Nacionālās operas likums paredz, ka vispiemērotāko valdes locekļu izvēle nevar būt vienpersonisks lēmums. Latvijas Nacionālās operas likuma 7.panta piektā daļa paredz, ka, „izvēloties valdes locekļus, konkursa komisija vērtē arī konkursa dalībnieka izstrādātu Nacionālās operas turpmākās darbības attīstības piedāvājumu".
Pretendentu izvērtēšanai kultūras ministre apstiprināja īpašu komisiju. Taču ministre nav respektējusi pašas apstiprināto amatu konkursa nolikumu. Konkursa nolikums paredz vērtēšanas kritērijus un nosaka kārtību, kādā katrs kritērijs novērtējams atbilstoši pretendenta sniegumam konkursā.
Saskaņā ar nolikumu komisija, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, iesniedz kultūras ministram komisijas darba rezultātu - trīs pretendentus ar vislielāko konkursa gaitā saņemto punktu skaitu, kas pēc konkursā iegūtā novērtējuma ir visatbilstošākie iecelšanai amatā.
Konkursa nolikums neparedz nedz to, ka, izvēloties atbilstošākos pretendentus LNO valdes locekļu amatiem, tiek noskaidrots atsevišķas uzņēmuma darbinieku grupas viedoklis, nedz arī to, ka pirms valdes locekļa apstiprināšanas amatā kultūras ministrs konsultējas ar uzņēmuma arodbiedrību.
Ministres lēmums izvēlēties LNO valdes locekļus, neņemot vērā pretendentu novērtējumu atbilstoši nolikumam, dod pamatu izvērtēt kultūras ministres rīcības atbilstību likuma normām.
Publiski paziņojot, ka lēmums neiecelt amatā pretendentu, kuru virzījusi konkursa komisija, pamatojoties uz arodbiedrību izteiktajiem streika draudiem un apņemšanos rīkot plašas protesta akcijas, liecina par lēmuma pieņemšanu atsevišķu interešu grupu izdarītā spiediena rezultātā, kā arī neizpratni par kolektīvo interešu strīdu risināšanas kārtību, kuras pamatā ir domstarpību risināšana starp iesaistītajām pusēm - darba devēju un darbinieku likumīgajiem pārstāvjiem, norāda operas juristu pārstāve.
LNO ieskatā, atsevišķas darbinieku grupas pārstāvji, kurus uzņēmuma darbinieki nav pilnvarojuši paust visa kolektīva viedokli, jau iepriekš ir apzināti nodarījuši kaitējumu LNO reputācijai, gan vairākkārt iesniedzot streika pieteikumus, ko tiesa atzinusi par nelikumīgiem, gan apzināti izplatot nepatiesu informāciju, lai grautu Andreja Žagara godu un cieņu.
LNO pārstāve arī norāda, ka ministre nav bijusi konsekventa, jo pērnā gada 29. maijā pēc kora arodbiedrības sūdzības izskatīšanas un Žagara paskaidrojuma saņemšanas pati atzinusi, ka, „ievērojot Darba likuma normas, Kultūras ministrijai nav pamata ierosināt disciplinārlietu pret [Latvijas Nacionālās operas] valdes locekli [Andreju Žagaru]". Savukārt šā gada 25. maijā saņemot arodbiedrību vēstuli par LNO valdes iecelšanu, kurā tiek atkārtota virkne to pašu nepamatoto un nepatieso „apsūdzību", ministre ir "izšķīrusies par tik radikālu soli kā atklāta konkursa komisijas lēmuma ignorēšanu".
Ministre nav nodrošinājusi lēmuma pieņemšanas caurskatāmību. Pretēji atklāta konkursa nolikuma 4.punktam, nav tikusi publiskota informācija par tiem LNO valdes locekļa amata pretendentiem, kas tika virzīti uz noslēdzošo trešo konkursa kārtu. "Šo ziņu nepubliskošana nevar tikt argumentēta ar pretendentu atteikumu izplatīt par viņiem informāciju, jo pretendentiem vispār netika prasīta viņu piekrišana," norādīts paziņojumā presei.
Jau vēstīts, ka 30.augustā Kultūras ministrijas (KM) izveidota īpaša komisija izraudzīja jaunu LNO valdi - tika paziņots, ka Žagara vietā turpmāk to vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, LNO valdē darbosies līdzšinējā arī vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.
Maskats pirmdien, vēl pirms valdes oficiālas apstiprināšanas, no šī amata atteicās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
