Opera nepieder Žagaram, uzsver Jaunzeme-Grende
Foto: LETA

Būtiski ir mainīt Operu no ļoti elitāras uz visiem pieejamu kultūras iestādi, un nu esam nonākuši tajā paša punktā, ar kuru savulaik sāka Andrejs Žagars, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" saka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa norāda, ka Žagars pirms 17 gadiem arī sāka strādāt situācijā, kad Operu uztvēra kā zelta namu, kas ir nepieejams. "Aktīvi darbojoties, viņam izdevās mainīt priekšstatu, bet amata rutīna vienmēr dara savu. Mums top jaunas koncertzāles – Rēzeknē jau ir, būs Cēsīs un Liepājā, un tas nozīmē, ka mums jāiet uz āru, uz reģioniem, pie cilvēkiem. Kāds ir repertuārs, kuru piedāvājam apmeklētājiem? Kā mēs uzrunājam jauniešus? Kā izmantot jaunas metodes, jaunās tehnoloģijas, jaunos medijus? Ir virkne jautājumu, uz kuriem gribētu gūt atbildes," norāda ministre.

Viņa atzīst, ka brīdī, kad klausījusies prezentācijas, ko snieguši operas valdes locekļa amata kandidāti, viņa saskatījusi ļoti daudzas jaunas idejas. Savukārt Žagara redzējums vērtējams kā vistradicionālākais – uzsvars tika likts uz to, kas Operā jau ir ikdiena, ka viss ir ideāli un nekas nav jāmaina.

"Taču vērtējot no manām pozīcijām... Valdes loceklis nav goda amats, tas ir amats, kurā jāstrādā no ausmas līdz ausmai. Operā, kur gada apgrozījums ir desmit miljoni latu, bet valsts dotācija – 5,8 miljoni latu, valdes priekšsēdētājs nevar strādāt uz pusslodzi," norāda ministre.

Taujāta, kāpēc Arturs Maskats atteicās no Operas vadītāja amata, ministre pieļauj, ka tas ir Žagara lielais ietekmēšanas spēks. "Viņi taču ir draugi. Maskata prezentācija un nostāja Operas vadīšanas jautājumā bija stingra un ļoti pamatota. Kad Maskatam tikšanās laikā paziņoju, ka viņš ir ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, viņš neteica "nē". Vai šāds cilvēks, kas vispirms piekrīt, bet pēc neilga laika atsakās, var būt valsts kapitālsabiedrības vadītājs? Visticamāk – nē. Un labi, ja sabiedrība to uzzina uzreiz," stāsta Jaunzeme-Grende.

Viņa arī atzinusi, ka citu operas valdes locekļu amata kandidātu uzstāšanās bijušas labas. "Ineses Eglītes prezentācija bija spoža. Viņa bija izpētījusi visus gada pārskatus, kā cipari aug un krīt, viņai bija konkrēti priekšlikumi, ko darīt, lai uzlabotu finanšu rādītājus. Arī Daina Markova bija lieliska! Spoži priekšlikumi, kā integrēt mūsdienu tehnoloģijas un komunikācijas veidus Operas attīstībā. Šobrīd LNO ļoti vāji strādā ar auditoriju, kurai nākotnē jāienāk Operā," norāda ministre.

"Ja Operas direktors ir liels mākslinieks, kura nekad nav, tad tomēr ir vajadzīga finanšu un mārketinga vadība. Pagaidām tādas nav, un nav arī nekādas izpratnes par valsts kapitālsabiedrības vadības būtību. Izskatās, Andrejs Žagars domā, ka viņam pieder Opera uz mūžīgiem laikiem. Nu, nepieder viņam Opera! Mums vajadzēs meklēt cilvēku, kas ir Operas vadītāja amata cienīgs un ir prioritāri mūziķis. Uzdevums ir grūts, bet nav neizpildāms," turpina ministre.

Jau vēstīts, ka Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.

Savukārt Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu. Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagaru LNO valdē atbalsta gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti.

Tags

Andrejs Žagars Kultūras ministrija Latvijas Nacionālā opera Žaneta Jaunzeme Grende
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form