Foto: LETA
Latvijas Nacionālajai operai (LNO) šā gada budžeta grozījumos plānots piešķirt papildu 650 tūkstošus latu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība).

Lēmumu piešķirt papildu finansējumu operai šajā gadā atbalstījis arī premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), apliecināja ministre.

Savukārt nākamajā gadā LNO vajadzībām plānots prasīt par 1,2 miljoniem latu vairāk nekā šogad, turklāt vēl tiek aprēķinātas izmaksas kritiskā stāvoklī esošo operas skatuves tehnoloģiju nomaiņai, kas arī varētu maksāt vismaz miljonu latu, norādīja Jaunzeme-Grende.

Valdība otrdien iepazīstināta ar trim operas tālākās darbības scenārijiem, kas izstrādāti pēc nesen veiktā funkciju audita, – lejupslīdes, stagnācijas un izaugsmes scenāriju, un pieņemts lēmums atbalstīt pēdējo no tiem.

"Izaugsmes scenārijs ir tas, kurš nepieciešams, lai mēs tuvākajā laikā veiktu trīs ārkārtīgi būtiskus uzdevumus. Nākamais gads – Riharda Vāgnera jubileja, 2014.gads – Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta un 2015.gads – Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, kur visas valstis uzsver, ka kultūrai prezidējošajā valstī ir visbūtiskākā nozīme," teica Jaunzeme-Grende.

"Šī nauda ir investīcija, kas dod atpakaļ gan operas apgrozījumu, gan peļņu," viņa piebilda. Tuvākajā laikā arī plānots izvērtēt valsts investīciju operā ekonomisko ietekmi.

LNO direktors Andrejs Žagars sacīja, ka ir ļoti iepriecināts par valdības atbalstu operai, un apliecināja, ka, pateicoties papildu finansējumam, operai nebūs jāsamazina izrāžu skaits vai jāpiedzīvo citas nepatīkamas pārmaiņas.

"Tās nav tikai žanra specifikas dārgās izmaksas.. bet arī tas, ka mēs esam vienīgais operteātris valstī. Mums priekšā ir 2013.gads, kad ir Vāgnera divsimtgade, un mēs esam Vāgnera pilsēta. Tāpat būs [Džuzepes] Verdi divsimtgade, [Bendžamina] Britena simtgade, un LNO ēkai mēs svinēsim 150 gadu. Mums ir šie četri uzdevumi plus vēl Eiropas kultūras galvaspilsēta un Latvijas prezidentūra ES. Un, lai mēs varētu pilnasinīgi strādāt nākamos trīs gadus un netiktu novājināti, ir vajadzīgs šis budžeta papildinājums," papildu līdzekļu pieprasījumu pamatoja Žagars.

Runājot par LNO skatuves tehnoloģiju nomaiņai nepieciešamajiem līdzekļiem, operas direktors norādīja, ka tehnoloģijas patlaban ir 1992.–1993.gada līmenī. "Šādai datortehnikai pat rezerves daļu Eiropā vairs nav," viņš pastāstīja. Precīzas skatuves tehnoloģiju nomaiņas izmaksas varētu tikt aprēķinātas tuvākajā laikā, bet ministre pieļāva, ka runa būs vismaz par miljonu latu.

Tuvākajā laikā arī plānotas izmaiņas Operas likumā, lai paplašinātu LNO valdi no viena līdz trim cilvēkiem.

LNO budžets šogad ir aptuveni 5,8 miljoni latu, tostarp valsts budžeta finansējums veido 64% un pašu ieņēmumi – 37%.

Jau vēstīts, ka ilggadējam LNO direktoram Žagaram iepriekš vairākkārt pārmests, ka opera dzīvo pāri saviem līdzekļiem, veidojot parādus. Kultūras ministre Jaunzeme-Grende pērnā gada nogalē pat neapstiprināja Žagaru operas direktora amatā uz vēl vienu termiņu, pamatojot to ar iespējamām nopietnām finanšu problēmām operā.

Tomēr janvārī pēc rūpīgākas iepazīšanās ar situāciju ministre piedāvāja Žagaram noslēgt terminētu līgumu ne ilgāk kā uz gadu ar konkrētiem uzdevumiem tuvāko triju mēnešu laikā, tostarp operā būtu jāveic jauns finanšu un funkcionālais audits. Viņa uzstāja arī uz likuma par operu grozīšanu, lai paplašinātu operas valdi no pašreizējā viena līdz trim valdes locekļiem, kā arī uz sabiedrības uzticības padomes izveidošanu, kas sekotu LNO darbībai.

Žagars iepriekš intervijā atzina ‒ ja valsts neradīs iespēju operai piešķirt papildu līdzekļus, to jau šogad var skart nopietnas pārmaiņas.

Viņš norādīja, ka LNO jau divus gadus cīnās par papildu pusmiljona latu piešķiršanu un operas vadība uzskata, ka ar būtisku valsts finansējuma samazinājumu opera ir jāreorganizē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!