KNMC misija ir rūpēties par nacionālās kultūras identitātes apzināšanu, saglabāšanu un dokumentēšanu, veicinot tās dzīvotspēju un atpazīstamību Latvijā un pasaulē, kā arī nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku procesa nepārtrauktību un īstenot valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības jomā.
"Jaunās direktores pieredze un zināšanas radošo industriju jomā, kas ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, būs ļoti nozīmīga un svarīga centra turpmākajā darbībā," norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
"Centra darbības turpmākajā plānošanā un virzīšanā viens no maniem "atslēgas" vārdiem būs radošā partnerība," uzsver Dace Melbārde. "Centram ir jākļūst par fizisku un virtuālu 'māju' radošai domu un labās pieredzes apmaiņai un kopdarbam starp Latvijas kultūras un izglītības darbiniekiem, radošo profesiju pārstāvjiem un vietējām kopienām un to organizācijām, kas vēlas apvienot spēkus Latvijas nemateriālā mantojuma saglabāšanai un nācijas radošā spēka stiprināšanai. Es gribētu, lai centrs savā darbībā mērķtiecīgāk tiecās uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Kā nozīmīgākās prioritātes savam pirmajam darba gadam saredzu Dziesmu un deju svētku procesa organizatoriskā un finanšu modeļa sakārtošanu un praktisku radošās industrijas atbalsta mehānismu veidošanu Latvijā."
Iepriekš Dace Melbārde piecus gadus līdz 2009. gadam strādājusi Kultūras ministrijā par valsts sekretāra vietnieci kultūrpolitikas jautājumos. Par veiksmīgu darbu pie Valsts kultūrpolitikas vadlīniju 2006-2015 "Nacionāla valsts" izstrādes Dace Melbārde 2005. gadā ir saņēmusi Spīdolas balvu. Viņa ir bijusi arī Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomju locekle un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre. Daces Melbārdes vadībā trīs Baltijas valstis izstrādāja Dziesmu un deju svētku tradīcijas pietikumu UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarba statusa iegūšanai.
Dace Melbārde ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī mākslas maģistra grādu Kultūras akadēmijā kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē.
"Kaut gan Dziesmu svētki būs pēc diviem gadiem, jau šobrīd veicams atbildīgs un apjomīgs sagatavošanas darbs, lai attīstītu un saglabātu Dziesmu svētku kustību. Gatavošanās 2013. gada Dziesmu svētkiem kļūs aktīvāks no mēneša uz mēnesi," uzsver kultūras ministre. 2011.gadā Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar novadu un pilsētu pašvaldībām organizēs 80 skates visos Latvijas reģionos amatiermākslas nozaru kolektīviem ar mērķi sekmēt kvalitatīvu 2013.gada Dziesmu un deju svētku koprepertuāra apguvi. No šī gada KNMC ir atbildīgs arī par valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības jomā, paaugstinot centra un tā direktora atbildību, lai pēc iespējas ciešāk sasaistītu kultūrizglītību ar Dziesmu svētku procesu, norāda Ēlerte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
