Foto: LETA
Par Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju ievēlēts dzejnieks Sergejs Timofejevs, portālu "Delfi" informē Kultūras ministrijas pārstāvji.

Nacionālā kultūras padome ir padomdevēja institūcija kultūras ministram kultūrpolitikas un kultūrekonomikas jautājumos. Saskaņā ar padomes nolikumu tā vērtē un prognozē atsevišķu kultūras nozaru stratēģiskās perspektīvas un izstrādā viedokli par tām plašā kultūrpolitiskā un sociālekonomiskā kontekstā. Tāpat tā sadarbojas ar dažādu nozaru ekspertu komisijām, kuras sagatavo argumentētus kultūrpolitikas stratēģijas priekšlikumus.

Padome pēc kultūras ministra pilnvarojuma pārstāv to dažādās institūcijās un uzklausa sabiedrības pārstāvju viedokli, lai nodrošinātu informācijas apriti un sniedz konsultācijas par nozares nevalstisko sektoru, piedalās likumprojektu izstrādāšanā. Saskaņā ar padomes nolikumu tās vadītājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi, kā arī vada sēdes.

Tāpat padome nolēma, ka tās intereses Latvijas Nacionālās operas konsultatīvajā padomē pārstāvēs tūrisma tirgus speciāliste Brigita Stroda. Nacionālās kultūras padomes sastāvā iekļauta arī Latvijas Teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, kura pārstāvēs padomi Valsts Kultūrkapitāla fonda padomē.

Timofejevs ir sešu dzejas grāmatu autors, trīs no tām izdotas Rīgā, trīs – Sanktpēterburgā un Maskavā. Starptautisku dzejas festivālu dalībnieks Lielbritānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Krievijā, Slovēnijā, Čehijā, Gruzijā, Slovākijā, Vācijā u.c. Tāpat Sergejs Timofejevs ir tulkotājs, dzeja tulkota itāļu, angļu, zviedru, igauņu, slovēņu un citās valodās. No latviešu uz krievu valodu atdzejojis Andra Akmentiņa un Arvja Vigula dzeju, ka arī vairākas grupas "Prāta Vētra" dziesmas. Regulāri nodrošina sinhrono tulkojumu Jaunā Rīgas teātra viesizrādēm Krievijā.

Viņš ir arī poētiskā multimediju projekta "Orbīta" (www.orbita.lv) dalībnieks, viens no pirmajiem pēcpadomju telpā sāka izkopt poētiskā video žanru (pirmais darbs Orķestra mēģinājums– 1994. g.) 2001. gadā ar poētiskā video darbu iekļuvis Berlīnes poētiskā video festivāla "Zebra" finālā.

Kopā ar pārējiem projekta "Orbīta" dalībniekiem 2005. gadā Latvijā saņēmis Literatūras Gada balvu dzejā par audio-video krājumu "Orbīta 4". 2010. gadā Maskavā ieguvis Krievu literatūras prēmiju (Russkaja premija)nominācijā "Dzeja".

2008. gadā kopā ar domubiedru grupu izveidojis poētisko instalāciju "Laika istaba", kā arī sarakstījis 11 dziesmu tekstus albumam "КИNO", kas veidots kopā ar Intaru Busuli un Kārli Lāci.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!