Tas noticis pēc tam, kad pēc publikācijas "Delfi" plaša mediju uzmanība tika pievērsta Ogres domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (NA) iecerētajai Krievijas oligarha un Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Pjotra Avena porcelāna izstādei. Izstāde tika atcelta, bet muzejs atklāti pauda savu neapmierinātību ar Ogres pašvaldības iejaukšanos izstāžu rīkošanas darbā.
Šobrīd zinām, ka martā nenotiks Arņa Balčus fotoizstāde "Latvija Covid laikā", patlaban nav dota zaļā gaisma ne aprīlī iecerētajai izstādei "Latviešu mūzika vinilā toreiz un tur" par skaņuplatēm emigrācijā, ne jūnijā paredzētajai izstādei "Koronetes. Edītes Pauls – Vīgneres vainagi". Situācija Ogres vēstures un mākslas muzejā ir neapskaužama, sarunā ar Latvijas Radio atzīst muzeja sabiedrisko attiecību darbiniece Inga Zvirbule: "Ja godīgi, mēs uzskatām, ka izrēķināšanās ar mums notiek par mūsu publiskā viedokļa paušanu." Tas sācies jau ar domes lēmumu nepaaugstināt muzeja darbinieku algas.
Pēc Zvirbules stāstītā, pasākumu un izstāžu plānu muzejs pašvaldībai aizsūtījis jau 31. augustā. Līdz Arņa Balčus istādei bijis paredzēts eksponēt Māras Kažociņas gleznas, jo Artūra Riņķa kinētiskās mākslas izstādē, kam bija jānotiek šajā laikā, radušās tehniskas problēmas. Taču decembra beigās muzejs no pašvaldības vadītāja Egila Helmaņa saņēma rīkojumu, ka februārī šeit notiks sankcijām pakļautā Krievijas uzņēmēja Pjotra Avena labdarības fonda "Paaudze" porcelāna izstāde.
Decembrī mērs Helmanis novada kultūras dzīves pārraudzīšanai arī izlēmis izveidot īpašu komisiju, pats kļūstot par tās priekšsēdētāju.
Avena porcelāna izstādi Ogres muzejs iekārtoja, tomēr 1. februārī neatklāja. Tad arī sākušās pašvaldības sankcijas.
Piemēram, muzejā atcelts stāstu vakaru cikls "Ogrēnieši ceļo". Tas atzīts par neatbilstošu muzeja nolikuma punktam, kurā iestādei uzdots veikt sabiedrības izglītošanu par Ogres novada vēsturi un kultūru. Kā vēsta Latvijas Radio, pats Helmanis šajā ciklā 2015. gadā nolasījis lekciju "Nepieradinātā Ziemeļkoreja".
Šonedēļ muzeja darbinieki saņēmuši arī ziņu, ka nav iespējams iepriekš solītais algu pieaugums.
"Mums ir pamatotas bažas, ka tiek apšaubīta mūsu kompetence, profesionalitāte. Kāpēc nav nekāda nolikuma, cik ilgā laikā pašvaldībai jāatbild uz tās pakļautībā esošas iestādes vēstuli, cik ilgā laikā jāsaskaņo kaut kas?" saka Zvirbule.
Ogres novada pašvaldība uz 16. februārī uzdotajiem medija jautājumiem par muzeja programmas ietekmēšanu piekrita atbildēt rakstiskā veidā.
Izpilddirektora vietnieces Danas Bārbeles vēstulē skaidrots, ka Ogres muzeja 2023. gada budžetu apstiprināja vien 15. februāra domes sēdē, tāpēc arī nebija akceptēts muzeja šī gada izstāžu un pasākumu plāns, turklāt iepriekšminētā Māras Kažociņas izstāde tajā neesot bijusi iekļauta. Muzeja direktorei Evijai Smiltniecei pašvaldība pārmet nepatiesas informācijas izplatīšanu.
"Muzejs savā budžeta pieprasījumā 2023. gadam bija pieprasījis finansējumu par pasākumiem un darbībām, kas netiek veiktas vai kam pat Muzejs neplānoja izlietot budžetā pieprasītos finanšu līdzekļus. Tā rezultātā Ogres novada pašvaldībai ir pamatotas aizdomas par Muzeja nesaimniecisku rīcību un finanšu līdzekļu nepamatotu izlietojumu, līdz ar to Ogres novada pašvaldība, īstenojot tai likumā paredzētās kontroles funkcijas, veiks arī Muzeja finanšu auditu. Muzeja darbiniekiem plānotais atalgojuma paaugstinājums tiks izskatīts pēc funkciju un finanšu audita pabeigšanas un rezultātu izvērtēšanas," teikts Ogres pašvaldības rakstiskajā vēstulē.
Tikmēr Zvirbule saka, ka 16. februārī no Ogres domes saņemts rīkojums, ka komunikāciju gan medijos, gan sociālajos tīklos turpmāk saskaņot ar pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļu.
Jau ziņots, ka Ogres vēstures un mākslas muzejā 1. februārī bija ieplānots atklāt izstādi "Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940" ar darbiem no ES sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena kolekcijas darbiem. Izstādes idejas autors bija Ogres mērs Egils Helmanis (NA).
Sākotnēji par izstādes ieceri rakstīja "Delfi", bet vēlāk Ogres muzejā plānotajai ekspozīcijai uzmanību pievērsa arī citi mediji. Pretenzijas pret izstādes norisi pauda arī Ārlietu ministrija. Neilgi pirms plānotā atklāšanas datuma izstāde tika atcelta, bet Helmanis publiski pauda neizpratni par šādu notikumu gaitu, rakstot, ka izstāde tiks noorganizēta, kad "būs nosēdušies politisko pārpratumu putekļi".
Bija plānots, ka izstādē būtu aplūkojami gleznotāju Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un grafiķa Sigismunda Vidberga porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Baltars" 1920. gados tapušie darbi no miljardiera Pjotra Avena privātās kolekcijas.
