Latvijas kultūra ir pietiekami dzīvotspējīga, lai piepildītu koncertzāles, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "1 pret 1" pauda komponists Raimonds Pauls.
Pauls gan atzina, ka brīžiem rodas sajūta, ka koncertu ir par daudz. "Ir viena nepatīkama lieta - ir jūtams cilvēku trūkums Latvijā. To ļoti jūt Liepājā, Cēsīs un citur," viņš uzsvēra.
Pauls arī sacīja, ka Latvija var lepoties ar klasiskās mūzikas māksliniekiem, kas guvuši pasaules slavu, piemēram, mecosoprāns Elīna Garanča. Viņš arī atklāja, ka pirms dažām nedēļām ar Garanču ierakstījis divas dziesmas. Tas viņam bijis "ļoti patīkams notikums".
Skeptiskās maestro bija par Latvijas popmūzikas mākslinieku spējām iekarot pasaules arēnas. "Mēs nevaram konkurēt ar pasaules popmūziku, mums ir arī savas problēmas, arī valoda. Varbūt Latvijas estrādē kādreiz parādīsies kaut kas līdzīgs Lady Gagai," teica komponists. "Tur viņi arī ne sevišķi laiž tuvumā, teiksim, Anglijas mūzikā. Par amerikāņiem labāk nerunāsim. Labi, ka tur vispār basketbolā ir viens mūsējais ticis," izteicās Pauls.
Viņaprāt, Latvija var lepoties arī ar spēcīgiem koru un deju kolektīviem, tā saukto amatieru mākslu.
"Mēs vēl spējam ar latviešu mūziku savākt pilnas zāles. Strādājam labi saviem skatītājiem," viņš akcentēja.
Maestro arī minēja, ka viņam ir kauns par labas koncertzāles neesamību Rīgā. "No vienas puses varam lielīties ar saviem sasniegumiem, bet diemžēl Rīgā nav koncertzāles. Caur šo zāli mēs varam ļoti daudz izdarīt. Atklāti runājot, arī stadiona nav normāla," teica maestro.
Pauls arī minēja, ka, viņaprāt, Latvijas māksliniekus nevajadzētu nosodīt par došanos muzicēt uz Krieviju. Arī viņš pats nākamgad iecerējis piedalīties koncertā Krievijā. "Arī mūsu mūzikas žanram ir vajadzīgs tirgus. Latvija ir ļoti maziņa, mums ir jāmeklē iespējas uzstāties. Kāpēc gan, ja uzaicina, piemēram, uzstāties Sanktpēterburgā, to nevajadzētu darīt [..]. Priekšrocība, ka mēs to valodu zinām," norādīja komponists.
Tāpat viņš pauda viedokli par dalībnieku ģībšanu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, uzsverot, ka būtu vēlējies, lai šis notikums netiktu padarīts par centrālo. "Jums vajadzētu paskatīties, ko viņi ēd. Viens pat man piedāvāja kaut kādas gumijas. Nav jau vairs tie vecie lauku bērneļi, kuriem nekad slikti nepalika, nāca stāvēja un dziedāja," pauda maestro.
Pauls izteicās arī par patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu, paužot viedokli, ka "no vienas puses ir jāpalīdz, no otras puses jāpadomā, vai mēs ar saviem klimatiskajiem apstākļiem un sociālo nodrošinājumu varam palīdzēt".
Nākamā gada 12.janvārī Pauls svinēs savu 80 gadu jubileju. "Liela pārdzīvojuma man nav, galvenais - cenšos neskatīties pasē uz dzimšanas gadu," runājot par savu dzimšanas dienu, noteica Pauls, piebilstot, ka dažāda veida jubilejas viņam esot katru trešo dienu. Maestro arī uzsvēra, ka pateicoties klavierēm dzīvē ir sasniedzis daudz. "Dabiskais klavieru skanējums priekš manis daudz nozīmē," sacīja komponists.
LETA jau vēstīja, ka Paula nozīmīgajai jubilejai par godu plānoti dažādi pasākumi. Viens no jubilejas pasākumiem ir komponistam veltītas mājaslapas izveidošana, kā arī Paula jubilejas koncerti Latvijas Nacionālajā teātrī.
