Pauls: Operas dotēšana ir koks ar diviem galiem  (72)

Jautāts vai "tracis ap Operu" ir ļembasts par kultūru vai par naudu, Pauls laikrakstam norāda: "Ja kādreiz izanalizētu Kultūras ministrijas budžetu, pārāk mazas tās summas neliktos. Vismaz Latvijas mērogam. Mēs, cik spējam, uzturam astoņus teātrus, bet es zinu, ka daudz bagātākās zemēs no valsts kases neko nedod. Naudu nopelna vai savāc no mecenātiem - arī Amerikā. E. Līcītis: - Direktors Žagars saka - Operai jādod! Tas ir Latvijas prestižs pasaulē, tas nevar būt augsts, ja ir lēts."

Pauls sarunā ar laikrakstu pauž viedokli, ka arī Kultūras ministrijā darbinieku skaits ir pārāk liels. "Ar pašreizējo atbildību Kultūras ministrijā pietiktu, ja strādātu 10 līdz 15 cilvēku. Manā laikā ministram bija jāatbild par remontiem, restaurācijām - tā visa vairs nav! Ministrija seko naudas sadalei un tēriņiem. Dziesmu svētkus rīko rīcībkomitejas, tās saņem naudu no valsts, no Rīgas domes, un tā atkal ir administrēšana, kur aizplūst finansējums," intervijā teic komponists.

Viņš tāpat norāda, ka līdzīgs "trūkums" vecgada vajar;a valdīja arī televīzijā - "nabadzīgāki Vecgada raidījumi vēl nebija piedzīvoti". "Vai patiešām mums nav spēku, ar ko izveidot viena vakara programmu? Nē, viņi ieliek garlaicīgas, stieptas lietas, visi bez vārda runas pārslēdzas uz Maskavu. Tur vismaz ir krāšņums, iestudējums, lai gan satura vairāk kā kājas pa gaisu arī nav," "Latvijas Avīzei" norāda Pauls un piebilst, ka, piemēram, Mariss Jansons un Vīnes filharmoniķi" ir klasika, kas izvelk, un kuru skatās miljoni visā pasaulē. Mariss Jansons kā diriģents ir figūra pašā augšgalā. Bet mēs lielāmies ar saviem latviešu dziedātājiem. Vai viņus nevarēja sasaukt, lai izveidotu vienu Jaungada koncertu? Varēja".

Uz jautājumu, "varbūt televīzijā trūkst tādas autoritātes kā Žagars", Pauls atbild: "Pasaulē aizgājušie dziedātāji - viņiem ar Latviju ir tik daudz sakara kā ar dzimteni. Par Jansonu nemaz nerunāsim, Garanča dzīvo Spānijā, Nelsons taisa kolosālu karjeru. Viņi iet augšā, tur viņi paliks un pareizi darīs. Tas jau ir līmenis ar tālu uz priekšu noslēgtiem līgumiem un pavisam citu sistēmu, arī domāšanā. Tur arī konkurence ir nāvējoša - desmitiem dziedātāju uz vienu vietu. Tas pats ar mūziķiem. Zvaigznes dzimst ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, Polijā vai Ķīnā, kur pianistu vien ir miljoniem. Slavenam, pasaulē vietu iekarojušam latviešu māksliniekam tā ir liela atļaušanās - atgriezties uz kādu koncertu Latvijā. Otra lieta ir: tiklīdz kāds grib kaut kādas pārmaiņas, reformas, tā momentā ir pretspars."

Tāpat Pauls pauž viedokli, ka šajā konfliktā Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei - Grendei (VL-TB/LNNK) "ir sava taisnība" - "mīļie cilvēki, bet te ir papīri un papīros lieli iztrūkumi. Kas par to atbildēs?" retoriski vaicā komponists un norāda, ka Latvijā ir daži, kuri cenšas ko mainīt, tomēr šiem cilvēkiem "ir jāsaduras ar finanšu jautājumiem". Komentējot šo situāciju, Pauls atzīst: "Nesen gudri pateica, šķiet, [diriģents Andris] Nelsons, - Latvijā ļoti nemīl, ka kāds pārāk augstu paceļ galvu. Tad viņš sāk krist citiem uz nerviem - vai ar savu sasliešanos, vai ar talantu".