Pēc viņa vārdiem, finansējums nepieciešams, lai apturētu tos procesus, ko izraisīja ūdens un citas vielas ugunsliesmu dzēšanas laikā. Bojāts nekas neatgriezeniski nav, tomēr daudzi eksponāti cietuši.
"Piemēram, karogs, kas bija zem ūdens šalts, tas tagad ir jāmazgā, jātīra. Priekšmetiem jāmaina vide, jāaptur procesi, kas sākušies ūdens dēļ," raksturoja Radiņš.
Tās ir aptuvenās aplēses, kam nav pieskaitītas klāt izmaksas, kas būs restauratoriem un muzeja darbiniekiem, kas strādās ar cietušajiem priekšmetiem.
Daļa muzeja darba telpu, izstāžu zāles un daļa pastāvīgās ekspozīcijas dzēšanas darbos ir nolietas ar ūdeni, ēkā atslēgta elektrība. Apmeklētājiem Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir slēgts uz nenoteiktu laiku, informē muzeja vadība.
Direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte aģentūrai BNS sacīja, ka muzeja darbinieki ielaisti telpās jau piektdien pēc ugunsgrēka nodzēšanas. "Varu teikt, ka sliktākais nenotika, viss ir glābjams," izteicās Meinerte.
Mitruma dēļ pašlaik visvairāk apdraudēti ap 40 000 muzeja Etnogrāfijas nodaļas krājuma priekšmetu, tostarp arī Pieminekļu valdes 20.gadsimta. 20.-40.gadu vākums, sakrālās mākslas kolekcijas darbi, tautas lietišķās mākslas priekšmeti.
Nopludinātie griesti un sienas, mitrums telpās radījis apdraudējumus daļai arheoloģijas ekspozīcijas, tāpēc puse no tās demontēta. Vēstures muzeja darbinieki ekspozīciju un izstāžu zālēs, savās darba telpās turpina sakopšanas darbus un ūdens nodarīto postījumu seku apzināšanu. Arī aizvadītajās brīvdienās darbinieki dežurēja muzejā, to vēdinot un sakopjot ūdens nodarīto postu.
Ugunsnelaimes naktī, pateicoties ugunsdzēsēju izpratnei un atbalstam, dažiem muzeja darbiniekiem sarežģītos apstākļos izdevās izglābt izstādes "100 Latvijas vēstures relikvijas" unikālos eksponātus – gan vissenāko Latvijas teritorijā atrasto liecību par cilvēka klātbūtni – 11 gadu tūkstošus senu harpūnu, gan veļu mielojamo galdiņu, gan ieejas karti uz valsts proklamēšanu 1918.gada 18. novembrī, gan 1988. gada 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilkto sarkanbaltsarkano karogu. Daļa jau nodoti muzeja restauratoriem.
Viens no turpmākajiem scenārijem paredz muzeja krājumu pilnībā pārvietot uz citām telpām, otrs – tehniskajai ekspertīzei atzīstot muzeja turpmāko atrašanos Rīgas pilī par iespējamu, muzejs varētu turpināt darbu esošajā mājvietā.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir trešais vecākais muzejs Latvijā. Kopš dibināšanas 1869.gadā, muzejs ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi. Kopš 1920.gada muzejs atrodas Rīgas pilī, līdzās Valsts prezidenta darbavietai.
Muzeja vadība norāda, ka Rīgas pils, kuras celtniecības pirmsākumi aizsniedzas līdz 1330.gadam, 2012.gada nogalē beidzot sagaidīja savas ilgi atliktās renovācijas uzsākšanu. Tā tika plānota divās kārtās. Bija paredzēts, ka līdz 2015. gada beigām darbi norisināsies tikai Priekšpilī. Pēc to noslēguma renovācija savukārt tiktu uzsākta konventa daļā, kur kopš 1920.gada atrodas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Saskaņā ar projektu muzejs šajā laikā ar savām kolekcijām pārceltos uz jaunbūvējamo Pulka ielas krātuvju kompleksu, atgriešanās Rīgas pilī ar jaunām ekspozīcijām bija plānota 2018. gadā.
Jau ziņots, ka ceturtdienas vakarā sākās ugunsgrēks Rīgas pilī. To izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru – jumta konstrukcijas un bēniņu telpa dega 2400 kvadrātmetru platībā,4 .stāvs izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvs – 200 kvadrātmetru platībā.
Rīgas pilī atrodas vēl divu citu muzeju krātuves.