Foto: DELFI

'kim?' Laikmetīgās mākslas centrs Spīķeru kvartālā šogad svin savu piekto jubileju, kuras atzīmēšana sestdien, 17. maijā, sakritusi ar Muzeju nakti.

Dzimšanas dienu Laikmetīgās mākslas centrs sola atzīmēt skaļi un pamanāmi - par tās vizuālo, muzikālo un izklaidējošo programmu rūpēsies māksliniece un "kim?" biedre Maija Kurševa. Portāls "Delfi aicināja viņu pastāstīt nedaudz vairāk par šajā vakarā gaidāmo.

Ko nozīmē būt "kim?" biedram?

Tas tā izveidojās no paša sākuma - es esmu tas mākslinieks, ko viņi atbalsta, un man tur ir bijušas visvairāk izstādes - šo piecu gadu laikā tur esmu uztaisījusi piecas soloizstādes un vēl esmu piedalījusies divās grupu izstādēs.

Vēl laiku pa laikam viņi mani uzaicina uz kopīgām sapulcēm, pastāsta, kāds apmeklējums, kā iet un kādi ir turpmākie plāni. Tā ir tāda cieša sadarbība un kad vien es varu, es arī viņiem palīdzu.

Ko palīdzēsi šīs jubilejas sakarā - kas tiek gatavots?

Es tā pieļauju, ka mani uzaicināja tāpēc, ka es esmu forša (smejas). Man bija jāizdomā vakara koncepts un programma. Tajā iekļāvu mūziķus, māksliniekus un vienu dzejnieku, kas ir bijuši kaut kādā sakarā ar "kim?" izstādēm.

Piemēram, dzejnieks Semjons Hanins ar "Selfish" ierunāja mana kaimiņa Edgara sarakstīto tekstu manai izstādei - pastarpināts, bet nu tomēr saistīts. Mārtiņš Ratniks un %20 ir piedalījušies "kim?" kā mākslinieki ar savām izstādēm. Kodek ar savu draugu uzstājās pašā pirmajā izstāžu atklāšanā pirms pieciem gadiem, kad pirmā stāva galerijā bija arī viens mans darbs "Grieziens".

Savukārt Linardu Kūli es uzaicināju tāpēc, ka man ļoti gribējās, lai viņš atbrauc. Man gan liekas, ka viņš nav piedalījies nevienā "kim?" izstādē. Linards ir foršs mākslinieks, lielisks cilvēks - viņš tagad taisa tādas performanču sērijas, kurās kaut ko dara ar degvīnu un ūdeni, un laba vēlējumiem. Man šķita, ka tā būtu tāda ideāla performance priekš šādas jubilejas - viena no performances sastāvdaļām ir tā, ka cilvēki novēl kādam citam to, ko viņi paši vēlētos. Ar to arī sāksies jubilejas programma.

Linardu pieaicināju arī kā dizaineri - viņš taisīs "Absolut" bāru. Vēl tur būs visādas telpiskās būves - visādas kastes, uz kurām sēdēt pēc labākajiem Berlīnes open air paraugiem. Viņš jau ilgus gadus ir berlīnietis.

Jubilejai top arī kāds īpašs darbs...

No manas puses ir tāds kā atskats uz pēdējiem pieciem "kim?" gadiem. Man jau kādu laiku atpakaļ bija doma, ka gribētos pārzīmēt mākslas darbus, kas man patīk, lai es viņus atcerētos, jo man ir baigi sliktā atmiņa. Interesanta ir arī tā saspēle, jo tie romantiskie klasiskie mākslinieki trenējoties zīmē dabu, kailas sievietes, kaut kādus dīķus, bet es daru to pašu, zīmējot nevis dabu, bet mākslu.

Tad nu tā ideāli sakrita kopā, ka es to varu darīt, pārzīmējot "kim?" izstāžu darbus. Tur no katras izstādes esmu pārzīmējusi vienu darbu, kurš man vislabāk patīk. Tādu ir ap simts.

Es viņus pārzīmēju savā stilā un viņi izskatās pēc tādām kā zīmēm - pārzīmēju visas strīpas tam darbam, kuru izvēlos. Tas nav tikai uzmest acis, tas ir kaut kas vairāk.

Pašiem māksliniekiem būs interesanti ieraudzīt šo variantu?

Es domāju, ka noteikti. Kas jau ir redzējuši, viņi domā, ka tie ir mani oriģinālie zīmējumi, bet nē - tie ir pārzīmēti mākslas darbi. Aptuveni 20 tie pārzīmētie mākslas darbi būs uz tādas kā sienas. Tās centrā būs projekcija, kurā gaumīgā slaidšovā ritināsies pārējie zīmējumi.

Visi šie darbi kopumā parāda arī tādu kā "kim?" virzienu. Tur ir ļoti daudz vis kaut kas, bet ir saskatāms kopējais.

Kāds tas ir, piecos gados izstādēs bijuši teju visu žanru, materiālu un stilu pārstāvji?

Man liekas, ka ir tāda viena plūsma tomēr redzama. Piemēram, tagad "kim?" brauca ar vairākiem māksliniekiem uz Maskavu ar izstādi un vēlāk dosies uz Ņujorku, un tas, kādus māksliniekus - šo labo kompāniju - viņi ir atlasījuši, parāda to virzienu.

Tur ir Armands Zelčs, Darja Meļņikova, Kaspars Groševs, Ieva Kraule, Evita Vasiļjeva, Kristīne Kursiša, Miks Matrevics. Viņiem ir kaut kas vienojošs.

Ņemot vērā, ka šī ir jubileja, pēdējo piecu gadu laikā ir jūtamas būtiskas pārmaiņas laikmetīgās mākslas laukā?

Man liekas, ka ir. Es vismaz jūtu tādu pacēlumu, īpaši jau otro gadu kopā ar vēl septiņiem māksliniekiem taisot žurnālu "Popper". Man šķiet, ka mākslinieki pamazām saprot, ka nekas tāds jau nenotiks - mēs visi esam tajā andergraundā, un nav nekāda tāda ideālā institūcija, kam pretnostatīties. Visi paši kaut kā plūst.

Kaspars Groševs ar Ievu Krauli atvēra pirmo mākslinieku galeriju Rīgā, kas arī, manuprāt, ir ievērības cienīgs notikums. Lai gan tas ir tāds nieks, bet apmēram iztēlojos, to entuziasmu un uzņēmību, ko tas no viņiem prasa, - vienkārši apbrīnojami. Nav jau kur likties, jādara pašiem.

Vismaz man pašai ir tāda sajūta, ka iet uz priekšu un "kim?" ir tā visa sastāvdaļa.

Iet uz priekšu nozīmē iet ārā no underground vai nostiprināties tajā?

Man liekas, ka iznākt ārā no andergraunda var, ja ir normāls finansējums - ja spēj maksāt normālas algas, valsts apmaksā īri un nav jādzīvo no projekta uz projektu. Ja veidojas institūcija, tad var.

Tā sanāk, ka tāds "kim?" ir underground - tā viņi tur sitas. Man jau ir prieks, ka "kim?" ir noturējies, audzis un kļuvis par reālu platformu, kur mākslinieki var parādīt savus darbus normālās izstāžu telpās. Citu alternatīvu jau īsti nav.

Gleznotājiem ir galerijas, bet citiem nav. Es arī to jūtu kā savu vietu.

Vai Latvijā saprot laikmetīgo mākslu?

Nedomāju, ka Latvijā ir īpaši stulbi cilvēki. Nav arī īpaši gudri (smejas). Laikmetīgā māksla ir tāda neērta, tā liek uzdot jautājumus "kas tas tāds ir?", "vai es esmu muļķis, vai tas mākslinieks ir muļķis - kāpēc es nesaprotu?".

Pati arī esmu sev daudz uzdevusi šos jautājumus un esmu nonākusi pie secinājuma, ka ir baigi forši, ka nesaproti un tad sāc tā kā domāt, kas tas tāds ir, un pamazām sāc saprast un atkost to lietu. Otrs variants ir nepievērst uzmanību tam, kas tev nepatīk, jo mākslas ir tik šausmīgi daudz, ka vari izvēlēties.

Ir briesmīga māksla un ir tā, kura tev patīk. Ja kaut kas nav priekš tevis, tam nevajag pievērst uzmanību un uzlikt štampus, ka laikmetīgā māksla ir sūds vai kaut kas elitārs un tikai izredzētajiem saprotams. Jāmeklē savs un to mākslā noteikti katrs var atrast.

Tagad Muzeju naktī jau arī publika būs dažāda. Tajā kā ģimeņu pasākumā visi iet no vienas vietas uz otru un krāj uzlīmes (smejas).

Ar ko "kim?" muzeju nakts burzmā izcelsies?

Mums būs ballīte! Mums būs bārs un ballīte - relaksēsimies un klausīsiemies ārprātīgu mūziku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!