Galerijas darbība tiek pārtraukta, jo telpu īpašnieks VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), saistībā ar tajā pat ēkā esošās viesnīcas "Rīga" vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem no 2013. gada 1. februāra pārtrauks siltumapgādi visai mājai, tai skaitā Rīgas galerijai.
"Neapšaubot abu ēku īpašnieku tiesības rīkoties ar saviem īpašumiem pēc saviem ieskatiem, izbrīna VNĪ izvēlētais komunikācijas veids ar savu ilggadējo nomnieku. Pārsteidzošs šis lēmums un argumentācija šķiet arī tādēļ, ka 2010. gada rudenī tikpat strauji VNĪ uzsāka jauna siltummezgla ierīkošanu atsevišķi ēkai Aspazijas bulvārī 20.
Toreiz mērķis bija izveidot autonomu sistēmu, kas nav atkarīga no viesnīcas RĪGA. Šis plāns arī tika realizēts iztērējot vairāk kā 30 000 latu un uz trīs mēnešiem izjaucot Rīgas Galerijas izstāžu darbu. Tomēr, kā redzams, šie upuri izrādījās lieki un atkarība no viesnīcas "Rīga" saglabājās pilnā apjomā. Bet Rīgas Galerija, kas šajā vietā nostrādāja vairāk kā 20 gadus ir pakļauta brutālai izspiešanai," raksta galerijas pārstāvji.
Nomas līgums ar VNĪ bija noslēgts līdz 2014. gada 31. decembrim un Rīgas galerija plānoja savu izstāžu darbību visam šim periodam - ar savu piedāvājumu 2014. gada Rīgai – Eiropas kultūras galvaspilsētai un vairākām nozīmīgām latviešu mākslinieku personālizstādēm šī gada garumā.
Rīgas galerija ir pilsētā lielākā mākslas galerija. Piemēram, pagājušā gada rudenī sarīkotā Maijas Tabakas personālizstāde "Regīna un citi..." pulcēja pāri pa 20000 apmeklētāju.
"Mākslinieki strādā pie mākslas darbiem izstādei gadiem noteiktai telpai un mēs atvainojamies autoriem, kas savas izstādes plānoja sarīkot Rīgas galerijā," teikts galerijas paziņojumā.
Rīgas galerija dibināta 1992. gadā, tā pārstāv nozīmīgākos latviešu laikmetīgos māksliniekus – Venēcijas biennāles (Latvijas Nacionālajā paviljonā), Sidnejas biennāles, Maskavas biennāles, Manifesta un citu svarīgu starptautisku mākslas izstāžu dalībniekus.
Galerijas rīkotajās izstādēs piedalās Latvijas laikmetīgās mākslas pirmā lieluma zvaigznes – autori, kuru individuālais rokraksts un stils jau ir kļuvis par zīmolu Latvijas un starptautiskā mērogā - Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Frančeska Kirke, Līga Purmale, Barbara Gaile, Leonards Laganovskis, Ilmārs Blumbergs, Maija Tabaka, Henrihs Vorkals, Evelīna Deičmane, Arnis Balčus u.c.
Rīga galerija ir starptautisku mākslas izstāžu dalībniece kopš 1996. gada – "Chicago International Art Fair", Čikāga, ASV; ART MOSCOW 2001 – 2011, Maskava, Krievija; "Sotheby's" laikmetīgās mākslas izstāde-izsole 2009, Londona, Lielbritānija; VIENNAFAIR 2010 un 2011, Vīne, Austrija; BUDAPEST ART FAIR 2010, Budapešta, Ungārija.
Galerija organizēja latviešu laikmetīgo mākslinieku izstādes "Eiropas nolaupīšana" Eskilstūnas Mākslas Muzejā (Zviedrija), "Nekā Personīga", Brēmenes Pilsētas Galerijā (Vācija), projektus "Maskas" 7th ART MOSCOW, "Siena" / Oļegs Tillbergs / 6th ART MOSCOW, "Identitāte" – daļa no Eiropas kultūras mēneša Rīgā u.c.
Rīgas Galerija eksponēja arī latviešu XX gadsimta avangarda mākslas darbu izstādes "Aleksandra Beļcova", 2002.
Sadarbībā ar Valsts Mākslas muzeju Latvijā un Valsts Tretjakova galeriju Maskavā realizēti vairāki projekti.
Kopš 20. gadsimta sākuma ēka piederēja Grosvaldu ģimenei un bijusi mākslas piesātināta. Šeit mākslinieks Jāzeps Grosvalds (Džo) pulcēja savus domubiedrus un šeit dzima doma par Rīgas mākslinieku grupas dibināšanu.
20. gadsimta 20.-30.gados ēkas pirmajā stāvā atradās Jāzepa Grosvalda māsas Mērijas Grīnbergas tautas tērpu un tautas mākslas salons. Arī pēc II pasaules kara Aspazijas bulvārī 20 darbojās mākslas fonda salons un 1992. gada februārī, pārmantojot Rīgas grupas vārdu un tās ideoloģisko vēstījumu, tika dibināta Rīgas galerija, turpinot labākās latviešu mākslas tradīcijas.
Foto: Izstādes Rīgas galerijā