Tikai pēdējos gados pēckara laikā tapušajām ēkām tiek pievērsta pastiprināta kultūrvēstures sargu uzmanība un novērtēta to arhitektoniskā vērtība. Tostarp arhitekta Modra Ģelža vasarnīca ir viena no pirmajām modernisma ēkām Latvijā, kurai piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss.
Tieši pirms 85 gadiem - 1929. gada 25. septembrī - dzimušais latviešu arhitekts Modris Ģelzis dzīves laikā paguvis iesaistīties vēl daudzos Latvijā nozīmīgos projektos, kuri līdzīgi viņa sev projektētajai ģimenes vasarnīcai ir pelnījuši atzinību.
Jaunais talants brīvām radošām izpausmēm varēja pievērsties 50. gadu otrajā pusē līdz ar tā saucamo atkusni, kas sekoja Staļinisma laika stingrajai politikai it visā, arī arhitektūrā. Tomēr, līdzīgi kā tas arhitektiem bijis teju vienmēr, daudzas idejas ietekmējusi pasūtītāju mainīgā finanšu situācija, gaume un uzskati par to, kā kam jāizskatās.
Tā, piemēram, tapa tikai divas viņa eksperimentālās paneļu mājas, lai gan liela daļa vēlāk būvēto bija ievērojami sliktākas kvalitātes, viņa vadītā Mežciema daudzstāvu apbūve jauna mazā centra vietā kļuva par kārtējo guļamrajonu, bet, lai ietaupītu, labi domātais Valmieras teātra projekts tapa stipri pārveidots mokošus trīsdesmit gadus.
Iepazīstinām ar spilgtākajiem Modra Ģelža projektiem:
