Foto: Shutterstock
Radošās organizācijas kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) ir nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijas (EK) Sociālo un darba lietu komisāram Nikolā Šmitam ar aicinājumu vērst uzmanību uz Latvijas valdības piedāvāto nodokļu reformu, kuras rezultātā tikšot veicināta plašāka sociālā nevienlīdzība un nabadzība un apdraudēta nepietiekami finansētā Latvijas kultūras nozare.

Kā informēja Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) prezidents Igors Dobičins, vēstules saturam pievienojas arī Latvijas Rakstnieku savienība, norādot, ka nodokļu reformas izstrāde notikusi pretēji labas likumdošanas praksei, to kārtīgi neizdiskutējot ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un neiesaistot sarunās sabiedrību, kā arī nepiedāvājot reformas ietekmes novērtējuma modeļus sabiedriskai apspriešanai.

Vēstules autori akcentē, ka Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk cietušas radošās personas, profesionālās kultūras jomas pārstāvji, pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji. Diemžēl krīze turpinās un tās beigas nav paredzamas, un šis noteikti nav piemērots laiks plašām reformām un pārmaiņām nodokļu sistēmā, uzsvērts vēstulē.

LTRK kopā ar rakstniekus un māksliniekus pārstāvošajām biedrībām vēstulē aicina komisāru uzrunāt Latvijas valdību, atgādināt tai Eiropas kopējās humānās vērtības un aicināt to atlikt iecerēto nodokļu reformu, lai iegūtu laiku jauna likumdošanas priekšlikuma izstrādei, kas tiktu nodots plašai sabiedrības apspriešanai, iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, kā arī skarto nozaru un profesiju pārstāvjus, un kura pamatā būtu ietekmes novērtējums, kas atspoguļotu likuma priekšlikuma ietekmi uz nabadzības samazināšanu valstī.

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze uzsvēra, ka savienībai nav pieņemams tas, ka, aizbildinoties ar sociālo nodokļu maksājuma un solidaritātes saukli, tiek piedāvāts nodokļu reformas brāķis, kura pieņemšanas gadījumā pandēmijas krīzes laikā reāli pazemināsies autoru ienākumi.

Savukārt Dobičins akcentēja, ka vēstule tiek rakstīta Latvijas kultūrai izšķirošā brīdī, kad radošās personas piedzīvo ciklisku ainu, sabiedrībai atkārtoti atgriežoties pie jautājuma, cik nozīmīgs ir mākslinieks – radošais cilvēks, un kāda ir viņa loma šī brīža pilsoņu psihoemocionālajā pasaulē.

Pēc LMS prezidenta paustā, Latvijas politiķi, izmantojot nodokļu finansiālās sviras, iecerējuši deformēt ilgtermiņā izveidojušos nacionālo profesionālo kultūru. Bezatbildīgu, tuvredzīgu makroekonomisku uzskatu vadīti, koalīcijas partneri nolēmuši pasliktināt un novājināt dažādo jomu mākslinieku darbu un vēlmi radīt, uzskata LMS.

EK gadu gaitā vairākkārt norādījusi Latvijas valdībām uz nepieciešamību ieviest politiku nevienlīdzības mazināšanai, kā arī atzinusi, ka radošās jomas cilvēki, pašnodarbinātie un mazie uzņēmumi krīzē ir cietuši visvairāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!