3. februārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performance "Cik ilgi tas var turpināties?", kas vienlaikus būs arī jaunās muzeja ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" atklāšana.
Kā informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji, Darjas Kalašņikovas performancē tiek kombinēta mākslas vingrošana, autores izveidots skaņas celiņš un gaisma; tajā Kalašņikova caur kustību skaita dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un izaicina sava ķermeņa fiziskās spējas. Atkārtojot vingrinājumus, māksliniece nospiedošā vienmuļībā mēra nu jau gandrīz gadu notiekošā kara ilgumu un stāsta par Ukrainas pilsētām, kas daļēji vai pilnībā ir nopostītas. Performance jau ir izrādīta vairākos mākslas festivālos.
Darja Kalašņikova ir māksliniece, politiskā aktīviste un bijusī mākslas vingrotāja no Luhanskas, kur viņa nav bijusi kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja viņas dzimto Ukrainas reģionu. "Ukrainas kara sākumu 2022. gadā sagaidīju Kijivā, 24. februāra rītā pamostoties savā dzīvoklī. Pirmās trīs kara dienas pavadīju Kijivas bumbu patvertnē, tad pārbraucu uz Lucku Ukrainas ziemeļos. Divus mēnešus dzīvojot Luckā, jutu, ka pasaule sāk pierast pie kara Ukrainā. Balstoties šajās sajūtās, pieņēmu vēl vienu izaicinošu lēmumu – pārcelties uz Eiropu un atgādināt par kara tuvo klātesamību caur savu mākslu," stāsta Darja Kalašņikova.
Performances apmeklētāji varēs iepazīties arī ar jauno ekspozīciju "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas iekārtota muzeja otrā stāva kreisā spārna zālēs un vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Izstādes pamatu veido muzeja kolekcijas darbi, kuru saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par būtiskiem notikumiem.
