Foto: Publicitātes attēls
Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais Kultūras centrs 11. martā, parakstīja Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas būvprojekta izstrādes līgumu un darba uzdevumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem.

Rekonstrukcija tiks īstenota atbilstoši skiču projektam, kurš 2007.gadā uzvarēja starptautiskā konkursā. Tā autori ir Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu biroji.

Būvprojektam ir jābūt gatavam līdz nākamā gada 10. janvārim, lai Rīgas pašvaldība spētu paveikt iecerētos darbus līdz Dziesmu un deju svētkiem.

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts tiks īstenots divās kārtās. Pirmajā posmā 2018. gadā tiks pārbūvēta skatītāju zona. Savukārt līdz 2020. gadam – rekonstruēta estrāde ar pārsegumu kupola formā.

"Pēc rekonstrukcijas Mežaparka estrādē skatītāju laukumā tiks nodrošināts ne mazāk kā 30 000 sēdvietu, kas ir vismaz par 8000 vairāk nekā šobrīd. Ja pasākums estrādē paredzēts bez sēdvietām, tad stāvvietu maksimālo kapacitāti skatītāju laukā kopā ar koru tribīnēm būs iespējams nodrošināt līdz pat 70 000, kas ir par 25 000 vairāk nekā šobrīd. Zem estrādes tiks uzbūvēta arī jauna multifunkcionāla ēka ar konferenču un ekspozīciju zālēm," par ieguvumiem pēc estrādes rekonstrukcijas darbiem medijiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas dome projekta īstenošanai varēs saņemt aizdevumu no Valsts kases līdz 45 miljoniem eiro ar nulles procentu likmi uz 30 gadiem. Pirmās daļas būvdarbu izmaksas ir paredzētas līdz 18 miljoniem eiro, bet otrās daļas – līdz 25 miljoniem eiro. Projektēšanas un ekspertīzes izmaksām ir paredzēts līdz 2 miljoniem eiro liels finansējums.

Konkrētās izmaksu summas tiks noteiktas pēc tehniskā projekta izstrādes un iepirkuma procedūrām.

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts ir ievērojamākais no visiem, kas Rīgā kultūras jomā tiek realizēts kopš 1991. gada, klātesošajiem uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Atgādinām, ka Mežaparka Lielā estrāde, kas kļuvusi jau par Dziesmu svētku simbolu, uzbūvēta pēc arhitekta V. Šņitņikova plāna 1955. gadā, kā lielu pasākumu un koncertu norises vieta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!