Saruna būvlaukumā. 'Esplanāde 2014' arhitekts Austris Mailītis  (1)

Austra Mailīša vārds jau paguvis izskanēt gana skaļi. Ja varbūt garām paslīdējis fakts, ka pirms diviem gadiem arhitekts saņēma Arhitektūras veicināšanas fonda balvu "Arhitekta pēda", tad noteikti ir zināms darbs, par ko šie lauri tikuši viņam – proti, Latvijas paviljona arhitektoniskais risinājums izstādē "EXPO 2010" Šanhajā, Ķīnā. Viļņojošā, mūžīgā kustībā esošā būve izpelnījās gan tūlītēju izstādes apmeklētāju atzinību, gan arī bruģēja ceļu jaunam darba piedāvājumam turpat Ķīnā.

Mūsu saruna notiek priekšpusdienas saules siltajā laiskumā un kafijas smaržas ielenkumā – turpat Esplanādē, kur top jaunā "Rīga 2014" radošā telpa, tomēr šī dīkā atmosfēra ir mānīga. Rūpju nots ik pa laikam ieskanas arhitekta balsī, jo, kā allaž šādos darbos, procesā parādās daudz sarežģījumu. Tomēr Austris Mailītis akcentē, ka maksimāli jāpaveic viss iespējamais un telpas ideja – būt mūžīgā procesā – ļaus to uzlabot un papildināt bezgalīgi.

"Šai telpai vajadzētu kļūt par centrālo objektu, un ceram, ka tā tiks aizpildīta ar kultūras norisēm un pasākumiem 2013. un 2014. gadā. Tā būs atvērta satikšanās vieta Rīgas centrā. Te notiks koncerti, konferences, dažādi tematiskie pasākumi, būs ar Dziesmu svētkiem saistītas norises. Tajā pašā laikā ēkā darbosies kafejnīca, tiks audzēti augi, iecerēta arī brīvā tribīne... Cilvēki nāks un piepildīs šo vietu ar saturu," stāsta Austris.

Viņa iecere ir radīt caurspīdīgu un mainīgu telpu – tikai fonu kultūras pasākumiem. Turklāt telpai ir jābūt maksimāli atvērtai un jāsaplūst ar parku, ar koku lapotnēm, ar apkārt valdošo atmosfēru. Turklāt, tāpat kā daba – šī telpa būs augoša, mainīga, tāpat kā kultūra – vienmēr būs procesā.

Daudz pasaules pilsētu redzējis un tajās pat dzīvojis, Austris Mailītis Rīgu sauc par īpašu, pilsētas vērtību saskatot tās dažādībā un, viņaprāt, veiksmīgajā plānojumā, kas, līdzīgi kā Vīnē, centrā veidots, nojaucot vecos mūrus un iekārtojot parkus, kanālu un bulvāru loku.

"Šeit satiekas daudzas arhitektūras valodas. Būtībā mums ir skaisti veidota pilsēta, te atspoguļojas tas, ko pirms vairāk nekā 100 gadiem paveica pilsētplānotāji. Mums ir skaista gan vecā, gan ne tik vecā Rīga, jūgendstila īres nami, koka Rīga, ir arī padomju laika mantojums, kuru nevajag noniecināt. Manuprāt, Rīgā ir harmoniska un forša pilsētas vide, turklāt pie jūras un viena no zaļākajām salīdzinājumā ar citām pasaules pilsētām," Rīgas vērtības uzskaita arhitekts.

Kad aizbraucu uz kādu svešu pilsētu, mīlu klaiņot uz labu laimi, un tas pats notiek arī tad, kad pie manis atbrauc ciemiņi šeit. Noteikti klejojumos var uziet interesantas vietas, cilvēkus un notikumus. Tajā neparedzamībā ir liela iespēja, ka kaut kas foršs patiešām atgadīsies.

Tas ir tā vērts – gan pastaigāt pa centru, gan aizklaiņot arī uz tādām vietām kā Pļavnieki, Bolderāja, Āgenskalns. Rīga ir skaista savā dažādībā," stāsta "Rīga 2014" radoši informatīvās telpas "Esplanāde" idejas autors.
"
Tradicionālajos tūrisma maršrutos bieži iekļauta Rīgas jūgendstila arhitektūra, pret kuru klusajā pilsētas centrā allaž vēršas svešzemnieku fotoobjektīvi, iemūžinot gan Vilhelma Bokslafa, gan Mihaila Eizenšteina un Konstantīna Pēkšēna spožākos darbus. Bet – ko citās pilsētās fotografē Austris Mailītis, kurš pats saka – Rīgai gribētu aiz sevis atstāt "kaut ko labu"?

"Citu pilsētu arhitektūru fotografēju maz. Pārsvarā jau visu var atrast internetā, un manā gadījumā tas ir vairāk saistīts ar darbu. Pēdējā laikaspilgtākā fotografēšanas pieredze Austrim saistās ar Ņujorku, kur viņš dzīvojis pagājušā gada rudenī, vētras "Sendija" postījumu laikā.

"Manhetenā nebija elektrības, pilnīgi viss izdzisis, un tad es fotografēju pilsētu tumsā. Dzīvoju Bruklinā, mums ar elektrību viss bija kārtībā. Naktī ar velosipēdu braucu uz Manhetenu – vietu, kas nekad neguļ. Bet tur viss tumšs, kā milzīgs kanjons, mājas kā tumšas ēnas, ir tikai mēness gaisma – kā pasaules gala filmās. Neviena cilvēka. Es apmaldījos, līdz ieraudzīju pazīstamu kinoteātri un sapratu, ka esmu apmaldījies pašā centrā – vietā, kur esmu daudz reižu bijis, bet to galīgi vairs nepazīstu. Mani vairāk interesē neparasti apstākļi, un kas tajos notiek ar arhitektūru," stāsta arhitekts.

Taču visdrīzāk Latvijas arhitektūras vēsturē Austra Mailīša vārds tiks ierakstīts saistībā ar nacionālā simbola – Mežaparka Lielās Dziesmu svētku estrādes pārbūvi –, kas top kopā ar daudzkārtēju Dziesmu svētku scenogrāfu un mākslinieku Ivaru Mailīti un "Arhitekta J. Pogas biroju".

Viņi estrādi iecerējuši veidot kā svētvietu, kā kalnu, sidraba birzi, kur cilvēki augstu kāpj, lai dziedātu tā, ka tālu skan. Idejas pamatā – latviskums, laikmetīgums un daba, kas, pēc arhitekta domām, ir latviešu svētums.

"Dziesmu svētki ir viens no mūsu nācijas būtiskākajiem rituāliem un arī viens no mūsu nācijas pamatiem. Pateicoties tiem, Latvija vispār ir izveidojusies. Latvieši ir apliecinājuši, ka šī tradīcija ir svarīga, bet šis process ir jākopj," uzskata arhitekts.

Ir skaidrs, ka 1950. gados celtā estrāde ir tehniski novecojusi, ir daudz racionālu problēmu, kas jārisina – ietilpība, cilvēku plūsmu novirzīšana un paātrināšana, lielāka nojume lietus gadījumiem, papildu telpas komercdarbībai, lai tās neradītu fona troksni, kā līdz šim, un daudzas citas mūsdienīgu pasākumu rīkošanas vajadzībām atbilstošas prasības.

Taču arhitekts akcentē, ka ne mazāk būtiska ir Dziesmu svētku estrādes identitātes veidošana: "Esošā estrāde ir celta, ņemot vērā tā laika varas ideoloģiju. Tā ir piedzīvojusi daudzus Dziesmu svētkus, un cilvēkiem ar to saistās svarīgas atmiņas, taču ticu, ka varam veidot tālāk šo identitāti, mainot un pārveidojot estrādi. Turklāt nav tā, ka mēs pilnībā nojaucam visu veco, lai būvētu jaunu. Būs arī pārmantotas lietas. Piemēram, estrādes arkāde, kas zemapziņā asociējas ar Dziesmu svētkiem. Mūsu projektā šāda arkāde veidosies no koku zariem, kas satiekas virs estrādes."

Jau ziņots, ka arhitekta Austra Mailīša veidotā radoši informatīvā telpa "Esplanāde 2014" darboties sāks jūnija beigās. Informācija par pasākumu programmu tiks publicēta www.riga2014.org.