Šēfers: Mūzikas nozarē saistībā ar koncertzāli sāk parādīties neticības vēsmas
Foto: LETA

Mūzikas nozarē saistībā ar Nacionālo akustisko koncertzāli sāk parādīties neticības vēsmas, šodien pēc Latvijas Mūzikas padomes sēdes sacīja padomes priekšsēdētājs, biedrības "Latvijas Mūzikas informācijas centrs" direktors Egīls Šēfers.

Viņš atzina, ka mūzikas nozarē kopumā priecājas, ka akustiskās koncertzāles jautājums nonācis politiskajā dienaskārtībā. Šēfers norādīja, ka kopumā nozare ir piesardzīgi optimistiska, tomēr sākot parādīties arī neuzticības vēsmas.

Pēc Šēfera teiktā, svarīgi nonākt pie risinājuma koncertzāles būvniecībā, jo mūziķiem tas ir nepieciešams - viņiem nav kur muzicēt, pārģērbties vai pat aiziet uz tualeti. Šī iemesla dēļ tas, kā risinājums tiek panākts, ir sekundārs jautājums, uzskata padomes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka trešdien Mūzikas padome tika informēta par progresu Nacionālās akustiskās koncertzāles attīstībā. Šēfers norādīja, ka patlaban parādījies variants, kurā koncertzāle taptu kompleksā ar konferenču centru, un šāds variants varētu būt interesants investoru piesaistei.

Kā norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), padomes sēdē kopā ar nozari tika identificētas vajadzības koncertzālei, bet tālāk tiks runāts par sludināmā konkursa nolikumu. Puntulis uzskata, ka Rīga un Latvija vēl nekad nav bijusi tik tuvu akustiskajai koncertzālei, kā tā ir tagad.

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre norādīja, ka patlaban racionālākais un valstij izdevīgākas koncertzāles finansēšanas modelis, kas neprasa tūlītējus izdevumus no valsts budžeta, ir publiskā privātā partnerība. Vienlaikus tā esot iespējama tad, ja valstij pašai ir zeme, uz kuras koncertzāli būvēt. Šobrīd šādas zemes neesot, piebilda Vilsone.

Kā ziņots, Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai varētu izmantot publiskās un privātās partnerības modeli, atzina Kultūras ministrijā.

Sadarbības padomes Koncertzāles attīstības komitejas sēdē komitejas locekļi, iepazīstoties ar neatkarīgā revidenta SIA "PricewaterhouseCoopers" veikto izvērtējumu, publiskās un privātās partnerības modeli atzina par labu alternatīvu, ņemot vērā šī brīža valsts fiskālās telpas apstākļus, pavēstīja ministrijā.

Gada sākumā Kultūras ministrijas organizētajās diskusijās ar arhitektiem, pilsētplānotājiem, mūziķiem, kultūras nozares amatpersonām un citiem ekspertiem izvērtēja deviņas iespējamās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma vietas Rīgas pilsētas centrā un atsevišķās teritorijās ārpus tā, proti, AB dambi, Andrejostu, Andrejsalu, Ķīpsalu, Latvijas Zinātņu akadēmijas teritoriju, Mūkupurvu, Torņkalnu, Uzvaras parku un Zaķusalu.

Savukārt jūnijā politisko partiju deleģēto pārstāvju sanāksmē diskutēja par trim piemērotākajām koncertzāles atrašanās vietām - AB dambi, Andrejostu, kā arī par Rīgas Kongresa nama pārbūvi un nepieciešamību veikt ieguldījumus Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietā Lielajā Ģildē.

28. jūlijā Sadarbības padomes attīstības komitejas sēdē izskatīja projekta attīstīšanas iespējas Andrejostā, Dailes teātrī un Skanstē.

Kā informē ministrijā, pēc konceptuālā ziņojuma, kurā padziļināti būs aplūkotas visas iespējamās koncertzāles novietnes, starpinstitucionālās saskaņošanas, KM šo ziņojumu iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā (MK).

Lēmumu par tālāko Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības scenāriju MK varēs pieņemt rudens darba sesijā, norādīja ministrijā.

Atbildot uz jautājumu, cik varētu izmaksāt Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecība, ministrijā pavēstīja, ka katrā no iespējamajām novietnes vietām atšķiras nepieciešamo priekšdarbu apjoms, kā arī tā īstenošanai nepieciešamais laiks un finansējums.

Kā ziņots, par nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri tiek diskutēts kopš 2004. gada. Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome – pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas – AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā.

Marta beigās notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.

Tāpat vēstīts, ka pašreizējais īpašnieks paudis vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai.

Attīstības projekta "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi. Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredz, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kurš paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.

Source

LETA

Tags

Nacionālā koncertzāle
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form