Kā vēsta "Meduza.io", režisors atzīts par vainīgu krāpniecībā īpaši lielā apmērā. Viņam piespriesta brīvības atņemšana nosacīti. Tiesa uzskatījusi, ka "labošanās iespējama bez reāla cietumsoda".
Serebreņņikovam piespriests arī 800 tūkstošu rubļu (apmēram 10 000 eiro) naudassods.
Pats režisors savu vainu nav atzinis, bet viņa advokāts paziņojis, ka spriedums tiks pārsūdzēts.
Pārējie divi apsūdzētie – bijušais "Septītās studijas" ģenerāldirektors Jurijs Itins un bijušais producents Aleksejs Malobrodskis – arī saņēmuši nosacītu brīvības atņemšanu un arī naudas sodu.
Tiesa arī lēmusi piedzīt no trīs apsūdzētajiem piedzīt zaudējumus 129 miljonu rubļu (apmēram 1,7 miljonu eiro) apmērā.
Naudas sodu saņēmusi bijusī Krievijas Kultūras ministrijas darbiniece Sofija Apfelbauma. Tiesa viņas apsūdzību pārkvalificēja no krāpniecības uz nolaidību. Viņa no soda tika atbrīvota noilguma dēļ.
Iepriekš prokurors bija lūdzis piespriest Serebreņņikovam brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem īpašā režīma kolonijā. Savukārt Aleksejam Malobrodskim tika pieprasīti pieci gadi, Jurijam Itinam un Sofijai Apfelbaumai – četri gadi cietumā.
Jau ziņots, ka tiesas sēdes un sprieduma nolasīšanas laikā Maskavā bija pulcējušies vairāki simti Serebreņņikova atbalstītāju, kā arī žurnālisti.
Daudzkārt godalgotais režisors Serebreņņikovs, kurš iestudējis teātra izrādes arī Latvijā, tika aizturēts 2017.gada augustā. Apsūdzībā teikts, ka kopā ar līdzdalībniekiem piesavinājies 129 miljonus rubļu (1,7 miljonus eiro pēc pašreizējā kursa), kas no valsts līdzekļiem piešķirti vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem.
Serebreņņikovs viņam izvirzītās apsūdzības noraidījis, bet Krievijas situācijas pazinēji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo Serebreņņikovs atklāti kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīma politiku, arī 2014. gadā īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Režisors kritizējis arī pareizticīgo baznīcu.
Režisors pavadīja gandrīz divus gadus mājas arestā, no kura tika atbrīvots pērnā gada aprīlī.
Nedēļu pirms atbrīvošanas režisoram tika piešķirta Krievijas Kinematogrāfijas mākslas akadēmijas nacionālā prēmija "Nika" par filmu "Ļeto" ("Vasara"), kas vēsta par rokmūziķi Viktoru Coju.
