Foto: LETA
Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL- TB/LNNK) lēmums neslēgt darba līgumu ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amata konkursa uzvarētāju Andreju Žagaru ir "spļāviens sejā konkursa komisijai". Tādu viedokli pauda konkursa komisijas loceklis Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektors Jānis Siliņš.

Siliņš pastāstīja, ka notika trīs konkursa komisijas sēdes, kurās, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus, tika vispusīgi izvērtēta Žagara piemērotība LNO direktora amatam.

Konkursa komisijas balsojums par atbalstu Žagara kandidatūras piemērotībai bijis vienbalsīgs.

"Divas stundas pēc konkursa komisijas lēmuma parakstīšanas es pēkšņi uzzināju, ka kultūras ministre Jaunzeme-Grende darba līguma ar Žagaru parakstīšanu ir pagaidām atlikusi, jo viņas rīcībā esot nonākusi papildu informācija, kas liecinot par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē," stāstīja Siliņš.

Siliņš pauda izbrīnu, ka ministrijas pārstāvji, kuru rīcībā bija informācija par LNO
finanšu situāciju, neko neteica konkursa komisijai. "Es to uzskatu par ļoti pārsteidzīgu kultūras ministres rīcību," teica Siliņš.

"Patīk vai nepatīk Žagars, bet viņš ir radījis spēcīgu māksliniecisku vienību. Žagars par savu 15 gadu darbu nav pelnījis, lai viņu tikai uz aizdomu pamata neapstiprinātu amatā. Ja tādā veidā ministre vēlas tikt vaļā no Kultūras ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas, arī tas nav pieņemami. Ierēdniecībai ir savi paņēmieni, kā rīkoties savstarpēju nesaskaņu gadījumā. Akūtas finanšu nepietiekamības apstākļos nodokļu parādi un neapmaksāti rēķini uzkrājas daudzām kultūras iestādēm, bet, ja nav konstatēta apzināta finanšu kaitniecība, cienījamu, pieredzējušu vadītāju tā vienkārši nevar izmest," uzskata Siliņš.

Žagars bija vienīgais pretendents uz operas direktora amatu, jo visi saprot, ka tagad kādam citam kļūt par tik spēcīga organisma kā LNO vadītāju ir teju neiespējami, uzskata Siliņš. Protams, katrs ir aizvietojams, bet LKA rektors neredz Latvijā Žagaram līdzvērtīgu konkurentu. Iespējams, jauno LNO direktoru vajadzētu meklēt starptautiskā konkursā, bet Siliņš šaubās, vai tāda konkursa iznākums būtu pieņemams. Diez vai Latvijas pieticīgajā finanšu situācijā kāds vācu vai amerikāņu operas intendants piekristu nākt strādāt LNO, uzskata LKA rektors.

Kultūras ministrijas komisijā, kas izvērtēja LNO direktora amata pretendentu, darbojās komisijas priekšsēdētāja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, komisijas locekļi - LKA rektors profesors Jānis Siliņš, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors un profesors Artis Sīmanis, ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, Stratēģijas un reģionālās politikas kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente Ingrīda Vilkārse un ministrijas Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja Zane Fogelsone-Klodāne.

Komisijas darbā kā eksperti tika pieaicināti kultūras ministres padomnieks Ints Dālderis (V), SIA "O.D.A." valdes locekle un vadošā konsultante Gitāna Dāvidsone, profesors Juris Karlsons, Tūrisma padomes priekšsēdētājs Aldis Kušķis, producente Leonarda Ķestere, LNO Ģildes priekšsēde Aija Pelše, Nacionālās kultūras padomes locekle un tūrisma tirgus speciāliste Brigita Stroda. Komisijas darbā ekspertiem bija padomdevēju tiesības.

Žagars vadīja LNO kopš 1996.gada. Konkursi uz LNO direktora amatu līdz šim nav notikuši, jo tika izmantota LNO likumā paredzētā iespēja līguma termiņa pagarināšanai.

Kā pastāstīja LNO līdzšinējais direktors Žagars, kreditoru prasības pret LNO patlaban ir 153 000 latu, bet nodokļu parādi - 260 000 latu. LNO gada finanšu apgrozījums ir 5,8 miljoni latu, no šīs summas 3,7 miljoni latu ir valsts budžeta finansējums, 500 000 latu ir sponsoru ziedojumi, bet pati LNO gadā nopelna divus miljonus latu.

Žagars norādīja, ka finanšu gads vēl nav beidzies un LNO ir iespēja samazināt savus parādus. Darbinieku skaits operā saistībā ar finansējuma samazinājumu no 670 ir samazināts līdz 500 cilvēkiem. Vidējā alga LNO esot 473 lati pirms nodokļu nomaksas, un to, pēc Žagara domām, vēl vairāk samazināt nav iespējams.

Žagars stāstīja, ka šā gada septembrī un oktobrī LNO jau tika veikts audits un nekāda nesaimnieciska darbība netika atklāta. Operas vadība gan esot Kultūras ministrijai vairākkārt ziņojusi par nepietiekamo finansējumu, taču nekādas atbildes neesot saņemtas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!