Pēdējo dienu notikumi ap Latvijas Nacionālās operas valdes veidošanu apliecina, ka līdzšinējais operas vadītājs Andrejs Žagars šim amatam neder, apgalvo kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA).
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātiem Jaunzeme-Grende otrdien klāstīja, ka Žagars regulāri nenākot uz darbu – divsimt dienas gadā viņš neesot darbā. Turklāt Žagars nekomunicējot ar operas darbiniekiem, vien ar atsevišķām LNO zvaigznēm un viņa vadības laikā opera nonākusi maksātnespējas priekšā.
Runājot par konkursu, kura rezultātā LNO valdes vadību tika nolemts uzticēt Maskatam, ministre uzsvēra, ka uz šo amatu, kas automātiski nozīmē arī operas mākslinieciskā vadītāja statusu, pretendējuši trīs cilvēki – Žagars un Maskats, kuri konkursā ieguvuši vienādu punktu skaitu un vēl viens pretendents, kura vārdu Jaunzeme-Grende nevēlējās atklāt.
"Viss notiekošais parāda, ka Žagars nevar būt valdes loceklis," sacīja kultūras ministre, piebilstot, ka viņasprāt, Žagara rīcība uzskatāma par ālēšanos.
Kultūras ministrijas juristi patlaban vērtējot vairākus tālākos rīcības scenārijus, tostarp iespēju izsludināt atsevišķu konkursu uz LNO valdes priekšsēdētāja un mākslinieciskā vadītāja vietu vai arī amata piedāvāšanu trešajam konkursā startējušajam pretendentam.
Viņas ieskatā, abas pārējās konkursā izvēlētās LNO valdes locekles – Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte un bijusī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu redaktore Daina Markova – nav jāmaina. Eglīte konkursa komisijai esot prezentējusi savu redzējumu, kurā analizēti LNO līdzšinējās finansiālās darbības trūkumi, bet Markovai esot "interesants" piedāvājums, kā opera varētu sadarboties ar reģionālajām koncertzālēm un izmantot jaunās tehnoloģijas.
Ņemot vērā LNO arodbiedrības iebildumus, Žagaram esot nolemts piedāvāt "goda amatu" – LNO valdes padomnieka darbu un iespēju vairākus gadus turpināt darbu pie jau esošo ieceru īstenošanas, sacīja Jaunzeme-Grende.
Jaunzeme-Grende uzsver, ka LNO gada apgrozījums ir aptuveni 10 miljoni latu, no kuriem vairāk nekā pusi – ap 5,8 miljoniem latu – veido valsts budžeta dotācija. Tā esot apmēram tikpat liela kā visiem teātriem kopā.