"Spilgta, tomēr utopiska ideja," šādu viedokli par piedāvājumu Pasaules tirdzniecības centra ēku Kronvalda parkā pārveidot par Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina centru (MAD) portālam "Delfi" pauda Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Ideju – nenojaukt modernisma stilā celto ēku Nacionālās koncertzāles dēļ, bet attīstīt laikmetīgu kultūras centru – šā gada jūlijā rosināja arhitekts Uldis Lukševics un birojs NRJA.
Kā iepriekš ziņots, šā gada 16. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Elizabetes ielā 2, kur patlaban atrodas Pasaules tirdzniecības centra biroju ēka. 70. gados apjomīgā celtne tapa LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas vajadzībām. Pret ēkas nojaukšanu koncertzāles vajadzībām iebilda vairāki arhitekti, uzsverot, ka 1974. gadā būvētais nams ir spilgts arhitektūras piemineklis – pēckara modernisma paraugs.
"NRJA ideja jeb ekspromts – kaut arī spilgts, izaicinošs, tomēr ir utopisks, un vērtējams kā mākslas akts, nevis realizējams projekts. Ja to jāvērtē kā mākslas aktu, tad – izpildījums, vēstījums ir radīts augstā līmenī, ne velti NRJA pārstāv mūsu valsti Venēcijas arhitektūras biennālēs. Ja ideja jāvērtē no racionālā viedokļa, tad jāaptver plašais ar muzeju un mākslas nozaru skartais kultūrpolitikas, problemātikas, akūto vajadzību, finansējuma un nozares specifikas loks," "Delfi" pauda kultūras ministrs.
Viņš uzskata – svarīgi būtu saskatīt, ka laikmetīgās mākslas muzejs ir daudz vairāk nekā tikai ēka, un to nevar izvietot telpās, kas neatbilst Valsts laikmetīgās mākslas muzeja garam un funkciju nodrošināšanai.
"Pirmkārt, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs nav vairs tikai ideja, bet gan pilnībā izprojektēts, saskaņots un būvniecībai gatavs projekts, kuru starptautiskā konkursa rezultātā tandēmā veidojuši sera Deivida Adžeja (Lielbritānija) un Jura Mitenberga (Latvija) arhitektu biroji. Projekta realizācijai veikta liela apjoma izpēte, izstrādē iesaistīti ap 30 uzņēmumu un ekspertu no LV un ārvalstīm, ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro. Projekta īpašnieki – Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, ar kuriem Kultūras ministrija savulaik parakstīja arī nodomu protokolu par muzeja būvniecību, jau šī gada pavasarī uzsāka ar Kultūras ministriju oficiālas sarunas un piedāvāja šo projektu uzdāvināt valstij," atgādina Puntulis.
"Otrkārt, runājot par izvirzītās idejas funkcionalitāti, jārēķinās, ka muzeja telpu plānošanā publiskās telpas ir tikai viena daļa no muzeja nepieciešamībām. "Neredzamā" jeb tehniskā daļa aizņem vismaz 50% (segtas kravas automašīnu iebrauktuves, aklimatizācija, digitalizācija, īstermiņa glabātuves, pirmizstāžu restaurācija, rāmju, metāla un krāsošanas darbnīcas utt.), tāpat nepieciešami lielgabarīta kravas lifti, palielināta grīdas nestspēja, palielināta piekares punktu stiprība, griestu augstums 4-10 metri (atšķirīgu mediju ekspozīcijām), noteikts un nemainīgs mikroklimats, noteiktas drošības prasības, tai skaitā, darbu saglabātībai starptautisko deponējumu prasību izpildei. Atbilstoši mūsdienu izpratnei par iekļaujošu ēku - 100% piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem (tai skaitā, visās "tehniskajās" telpās).
Treškārt, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs jau vairāk nekā trīs gadu desmitus (kopš 1989.gada) strādā savā, pašmāju apmeklētājiem labi zināmā un ārvalstu tūristiem ērti pieejamā namā Vecrīgā, Skārņu ielā 10.
Ceturtkārt, nelielajā Arhitektūras muzejā, kas 170 kvadrātmetru platībā izvietots Latvijas Nacionālā mantojuma pārvaldes telpās Vecrīgā, strādā divi muzeju speciālisti. Muzeja ekspozīcija ir gana kompakta; vai tās eksponēšanai nepieciešamas vairāku simtu kvadrātmetru plašas telpas – ir diskutabls jautājums," pauž ministrs.
Puntulis uzsver, ka Kultūras ministrijas muzeju saimniecībā primāri būtu atrisināmas vajadzības, kurām ilgstoši pietrūcis resursu. Kā piemērus ministrs min, izstāžu zāles "Arsenāls" darbības atjaunošanai vēsturiskajā ēkā, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēku atjaunošanas, uzlabojumi ugunsdrošības sistēmā un krājuma ekspozīciju telpās, kā arī krājuma glabātuves celtniecībai, Vēstures un kuģniecības muzeja krājuma telpu paplašināšanai, Kino un foto muzeju darba nodrošināšanai radošajā kvartālā "Tabfab" Miera ielā.
"Laikmetīgās mākslas muzeji ir viena no nedaudzajām, visspilgtākajām iezīmēm, kas palīdz valstis vieglāk atpazīt pasaules kartē, padara pilsētas par īstām metropolēm, savukārt muzeju ēku arhitektus – par starptautiska mēroga sava aroda zvaigznēm. Laikmetīgās mākslas muzejiem, to ēkai/ēkām ir savas mākslas gabarītiem, drošībai, klimatam un citiem starptautiskajiem nosacījumiem pakārtotas prasības, ko biroju vajadzībām būvēta ēka bez visaptverošas pārbūves izpildīt nespēs.
Visās valstīs laikmetīgās mākslas muzejs ir arī valsts vizītkarte un magnēts tūristiem; spilgtākie piemēri Londonas "Tate Modern", "Pompidou" centrs Parīzē vai MoMA Ņujorkā. Ja vēlamies Latvijai piesaistīt tūristus, kuru vecuma grupa ir ne vien 65 un vairāk gadu (šobrīd Latvijā pārstāvētākā ārvalstu tūristu vecuma grupa), bet arī gados jaunus cilvēkus, Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja konceptam un tā īstenošanai dzīvē jāpieiet ļoti pārdomāti.
NRJA mākslinieciskā vīzija apliecina, ka, pārstāvot dažādas pozīcijas, esam vienoti par to, ka šai ēkai jābūt ar publisku funkciju, nevis ofisa ēkai parka zonā," noslēdz Puntulis.
Jau ziņots, ka arhitekts Uldis Lukševics, kura birojs NRJA 2014. gadā pārstāvējis Latviju Venēcijas arhitektūras biennālē ar tieši padomju laika modernismam veltītu ekspozīciju, kā arī pārstāvēs valsti Venēcijā 2021. gadā, rosina ēku Elizabetes ielā 2 nenojaukt, bet pārveidot par Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Augusta beigās NRJA Pasaules tirdzniecības centra vienā no kabinetiem iekārtoja nelielu Arhitektūras galeriju – MAD arhitektūras telpu, aktualizējot savu ideju un atklāšanā vēršot uzmanību uz modernisma ēkas saglabāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
