Tiešsaistē pieejams diskusiju cikls 'Nevienlīdzība nav kultūra'

Kā informē "British Counsil" Latvijā pārstāve Laura Krastiņa. diskusijās par nevienlīdzības mazināšanu kultūrā aktīvi piedalījās arī vairāki mākslinieki, producenti, valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Diskusiju cikla atkārtojumu var noskatīties "British Council" pārstāvniecības Latvijā "Facebook" profilā.

Kā vēsta rīkotāji, nevienlīdzības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībā.

"Nevienlīdzīgi apstākļi un cīņa pret tiem vienmēr bijusi nozīmīga tēma mākslās. Mākslinieki un kultūras pārstāvji nereti bijuši trauksmes cēlāji. Stratēģijas, kā vēstīt par un risināt sociāli sarežģītus jautājumus, mūsdienās ir kļuvušas daudzveidīgas. Tās tiek piemērotas gan notikumu organizēšanā, mazinot barjeras un iesaistot tos, kas līdz šim kultūras pasākumus nav apmeklējuši, gan veidos, kā radīti mākslas darbi, nereti iesaistot arī dažādas sabiedrības grupas un ļaujot tām vēstīt par sevi pašām. Mākslinieki dodas ārpus tradicionālo mākslas institūciju telpām, lai runātu ar cilvēkiem tajās vietās, kur viņi dzīvo, un veidotu mākslas notikumus kopā. Vienlīdzīgāka sabiedrība ļauj justies laimīgākam ikvienam cilvēkam, un to var veicināt kultūras pieejamība," raksta Krastiņa.

"Šis laiks ikvienam ļāva izjust to, ko nozīmē būt izolētam, šķirtam no iespējas apmeklēt kultūras pasākumus, baudīt mākslu klātienē. Un, iespējams, šis laiks labāk kā jebkad ļāva iedomāties, kā jūtas tie, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ barjeras, lai piedalītos kultūras procesos gan kā mākslas radītājam, gan baudītājam, ir augstas un nepārkāpjamas visu laiku. Iekļaušanas realitāte mūsdienu sabiedrībā ir ārkārtīgi plašā tēma, jo par to var runāt gan no radīšanas, gan patērēšanas viedokļa. Dažādības un iekļaušanas jautājumi ir saistīti ar rasi, etnisko piederību, ticību, invaliditāti, vecumu, dzimumu, seksualitāti, šķiru un ekonomisko stāvokli un visiem sociālajiem un institucionālajiem šķēršļiem, kas neļauj cilvēkiem piedalīties mākslā un baudīt mākslu kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tomēr problēma ir sabiedrībā esošās fiziskās, organizatoriskās un attieksmju barjeras un aizspriedumi, kas noved pie dažādības ignorēšanas, vai, ja saucam to skaļākā vārdā, pie diskriminācijas. Un, lai novērstu diskrimināciju, vai pareizāk sakot – veicinātu iekļaujošu sabiedrību, ir jāmaina pieeja un domāšana par to, kā tiek organizēti procesi sabiedrībā," stāsta "British Council" pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča.

"Vai iedomājoties par "spēcīgu, ietekmīgu personu", acu priekšā redzat vīrieti? Mēs runājam par varas sadalījumu mūsu sabiedrībā: vai vadīšana ir "vīrišķīga" nodarbe? Vai sievietēm vadošos amatos jābūt vēl skarbākām par saviem vīriešu kārtas sāncenšiem? Vai pastāv sievišķīgs vadības veids? Vai vara ir savstarpēja sadarbība vai tikai dominēšana? Vai problēmas cēlonis ir sieviešu un vīriešu lomu izpratnes?" jautā Bādenes Valsts teātra Karslrūē dramatiskā teātra vadītāja, režisore Anna Bergmana (Anna Bergmann), runājot par dažāda veida nevienlīdzības izpausmēm valsts teātra institūcijās gan menedžmenta, gan mākslinieciskajās pozīcijās.

Vācu režisore Anna Bergamane strādājusi vadošajos Vācijas teātros un operās, kā "Thalia" Hamburgā, Burgteātrī Vīnē, Gorkija un Vācu teātros, kā arī Valsts opera Berlīnē. Par izrādi "Jūlijas jaunkundze" izvirzīta Austrijas Nestroja balvai par labāko režiju, savukārt viņas izrāde "Persona" tika uzaicināta uz nozīmīgo "Theatertreffen" 2019 festivālu, kas reizi gadā apkopo labākās 10 izrādes vācvalodīgajā telpā. Kopš 2018/19.gada sezonas Anna Bergmana vada Karlsrūes teātra dramatiskā teātra daļu. Savas darbības sākumā viņa ieviesa radikālas pieejas, lai risinātu nevienlīdzības jautājumus.

Diskusiju cikla sarunu pirmajā dienā tika apskatīti rīki, kas šajā kontekstā pieejami producentiem un organizācijām. Otrajā dienā uz diskusiju tika aicināti mākslinieki un producenti, kuri nevienlīdzības tēmas risina mākslas darbos. Trešā diena bija veltīta spēcīgas kopienas veidošanai ar kultūras notikumu palīdzību, iesaistot pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Katras dienas programmu veidoja ievadošās prezentācijas, pēc kurām sekoja paneļdiskusijas ar vairāku aktuālu gadījumu iztirzājumu. Otrās dienas noslēgumā norisinājās tiešsaistes diskusija "Divas kultūrtelpas – viens teātris" ar izrādes "Trīs māsas" māksliniekiem. Trešās dienas noslēgumā ikviens klausītājs bija aicināts piedalīties diskusijās darba grupās, lai meklētu risinājumus, kā gūtās idejas ieviest dzīvē. Secinājumi tiks apkopoti dokumentā, kas varētu kalpot kā ceļa karte iekļaujošākiem nākotnes kultūras pasākumiem Latvijā.