2019. gadā Jūrmalas pilsētā notikuši vairāk nekā 800 dažādi kultūras un izklaides pasākumi, konkursam tika saņemti 72 pieteikumi dažādās nominācijās. Skatītāju simpātiju balvai konkursā bija pieteikti 64 pasākumi.
Šogad tika piešķirtas divas “Jūrmalas Gada balvas kultūrā” – ērģelniecei Ivetai Apkalnai un Dzintaru koncertzāles direktoram Guntaram Ķirsim par Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē. Dzintaru koncertzāles organizētais “Jūrmalas festivāls” pagājušā gadā tika atklāts ar unikālu notikumu – vēl nebijušu ērģelnieces Ivetas Apkalnas uzstāšanos zem klajas debess, kas sākās rīta agrumā un noslēdzās, sagaidot saullēkta brīdi. Koncerts pulcēja vairākus tūkstošus klausītāju. Māksliniece Iveta Apkalna un arī klausītāji pēc koncerta atzina, ka tā bija neaizmirstama mūzikas pieredze, kurā majestātiskās ērģeļmūzikas skaņas saplūda ar jūras, vēja, koku šalkoņu un putnu dziesmām.
Balva par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā piešķirta baleta māksliniecei, kādreizējai, ilggadējai Jūrmalas Kultūras centra bērnu baleta studijas vadītājai Intai Teikmanei. Māksliniece ir profesionālās baleta asociācijas biedre un Latvijas Nopelniem bagātā skatuves māksliniece. 2005. gadā Intai Teikmanei piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras Atzinības krusts.
Nominācijā “Par Jūrmalas tēla popularizēšanu” balva piešķirta festivāla “Rīga Jūrmala” izpilddirektorei Zanei Čulkstēnai par festivāla organizēšanu Jūrmalā. Aizvadītajā vasarā Latvijā – Rīgā un Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, – pirmo reizi tika rīkots jauns pasaules līmeņa simfonisko orķestru festivāls “Rīga Jūrmala”. Tas iekļauts desmit labāko vasaras festivālu sarakstā pēc Lielbritānijas laikraksta “The Telegraph” vērtējuma, kā arī ieguvis Eiropas festivālu asociācijas īpašo kvalitātes zīmi “EFFE Label”. Festivāls un līdz ar to Jūrmala kā augstvērtīga klasiskās mūzikas norises vieta un tūrisma galamērķis plaši izskanēja Latvijas un ārvalstu medijos.
Nominācijā “Par kultūras pieejamības veicināšanu Jūrmalā” apbalvota Jūrmalas mūzikas vidusskolas direktore Gunta Liepiņa par Jūrmalas kultūrtelpai nozīmīgas koncertu norises vietas – Dubultu koncertzāles darbību. Dubultu akustiskā koncertzāle, kas skaņas kvalitātes ziņā ir labāko koncerttelpu vidū Latvijā, klausītājiem piedāvā plašu bezmaksas koncertprogrammu, ko veido audzēkņu atklātie koncerti, sadraudzības koncerti ar citām mūzikas skolām, kā arī Latvijā un pasaulē atzītu mūzikas profesionāļu priekšnesumi.
Nominācijā “Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos” balvu saņēma Jūrmalas mākslas skolas audzēkne Anna Jurgeleviča par iegūto zelta medaļu 49.Taivānas Pasaules bērnu zīmēšanas konkursā un sasniegumiem citos starptautiskos vizuālās mākslas konkursos.
“Skatītāju simpātiju balvu par spilgtāko kultūras pasākumu Jūrmalā” ieguva projekts XX Latvijas piejūras pilsētu un novadu vidējās paaudzes tautas deju kolektīvu festivāls “Soļi smiltīs” un tā organizatore un idejas autore, Jūrmalas Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva "Jūrmaldancis" vadītāja Dace Kalēja. Festivāls „Soļi smiltīs” savā 20. gadadienā atgriezās tā dzimšanas vietā – Jūrmalā – un sasniedza rekordlielu svētku dalībnieku skaitu – gandrīz 900 dejotāju no 38 kolektīviem visā Latvijā.
Svinīgajā ceremonijā tika pasniegti arī Pateicības raksti. Ar Pateicības rakstu apbalvoja Jūrmalas pilsētas muzeja muzejpedagoģi Diānu Jaunzemi-Meisteri par inovatīvu pieeju kultūras pieejamības veicināšanā ģimenēm ar bērniem – mākslinieciski izglītojošu pasākumu programmas izveidi Jūrmalas muzejos un izstāžu zālēs; Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti Lindu Grīnbergu par izstādes “Aspazija. Vētra” organizēšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā; fotostudijas “Aspazija” vadītāju Unu Liberti par projekta “Foto Marīna 2019” īstenošanu; Jūrmalas pilsētas teātra direktori Guntu Mīlenbergu un teātra māksliniecisko vadītāju Imantu Jaunzemu par augsta mākslinieciskā līmeņa izrāžu uzturēšanu un veidošanu Jūrmalas teātra 40. jubilejas gadā; mākslinieci Līviju Brigitu Pavlovsku par spilgtām jubilejas izstādēm „Tā zilā ilgu puķe” un „Modernā telpa” Jūrmalā; mākslinieci Inesi Ziemeli par glezniecības albuma “Mākslinieces ceļš” izdošanu un aktīvu darbību izstāžu rīkošanā.
