Foto: LETA
Topošās Rīgas filharmonijas jeb iepriekš Nacionālās koncertzāles būvniecības aizsardzībai varētu tikt rosināts īpašs likums, Latvijas Televīzijas raidījumam "Kultūršoks" sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Vilsone sola, ka šoreiz tiks padomāts, lai, mainoties pie varas esošajiem politiķiem, iepriekšpieņemtie lēmumi būtu jāturpina īsteno. "Tāda neatgriezeniska procesa nofiksēšanai, iespējams, labākais veids ir, Saeimai pieņemot lēmumu likuma veidā par to, ka konkrēts objekts ir jārealizē, un nosakot šī objekta realizēšanas fāzes," skaidro valsts sekretāre.

"Mēs arī esam no Kultūras ministrijas puses domājuši par šādu aspektu, līdz ar to mēs vēlamies sagaidīt šo risinājumu ar metu, mēs gribam ieraudzīt, kāda būs labākā arhitektu vīzija. Un pēc tam skatīties par iespējamo risinājumu arī virzīt likumprojektu, lai stiprinātu šī projekta nozīmi sabiedrībā un realizācijas iespēju," raidījumam pauda Vilsone.

Ja neparādīsies jauni pavērsieni, Rīgas Kongresu nama vietā jauno Rīgas Filharmoniju varētu atklāt 2029. vai 2030. gadā, vēsta LTV.

Jau ziņots, ka marta izskaņā topošās Rīgas filharmonijas metu konkursa pirmajā kārtā jau bija saņemti vairāk nekā 100 pieteikumu, kas ir ievērojami vairāk nekā citos šāda mēroga konkursos. Turklāt metu konkurss noslēgsies vien 10. maijā.

Līdz šim lielākoties pieteikušies projektētāji no ārvalstīm, tas izskaidrojams ar nolikumā ietverto ierobežojumu – pretendentam pēdējos piecos gados jābūt projektējušam sabiedriski nozīmīgu ēku vismaz 7000 kvadrātmetru platībā, bet Latvijā pēdējā laikā tāda lieluma objektu nav bijis daudz.

Konkursa pirmajā kārtā atlasīs sešus metus, kuru autorus aicinās piedalīties otrajā kārtā. Kopējais konkursa balvu fonds par dalību otrajā kārtā un godalgu fonds ir 240 000 eiro (bez PVN), uzvarētājs saņems 30 000 eiro lielu godalgu, un paredzēts, ka līgumu par projektēšanu noslēgs līdz šā gada beigām.

Kā ziņots, Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai par piemērotāko vietu ticis atzīts Rīgas Kongresu nams. Šādu arhitektu un KM lēmumu 2022. gada martā atbalstīja valdība. Augustā KM, Rīgas dome un SIA "Rīgas nami" noslēdza nodomu protokolu Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai.

Līdz ar metu konkursa izziņošanu šī gada janvārī, tika publiskots arī lēmums Nacionālo koncertzāli turpmāk saukt par Rīgas filharmoniju.

KM izstrādātais Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modelis ietver starptautiska metu konkursa izsludināšanu, būvprojekta izstrādi un būvniecību, paveicot to līdz 2029. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!